Raimonds Vējonis
“Jaunieši un bērni, kuri šobrīd ir skolu solos, jau pēc pāris gadiem veidos savas ģimenes, uzņēmumus, iesaistīsies valsts pārvaldē un noteiks mūsu valsts nākotni. Pārmaiņas rada spēcīgas personības ar labu izglītību un pārliecību par saviem spēkiem. Ja vēlamies labas pārmaiņas savā valstī, mums jārod atbilde uz jautājumu – kā Latvijā vairot gudrus un spēcīgus cilvēkus?” diskusijā “Šodienas bērni – Latvijas nākamā simtgade” aicināja domāt Valsts prezidents Raimonds Vējonis. 

 

Viena no atbildēm noteikti ir ieguldīt bērnos, kas nozīmē veidot tādu valsts politiku, kas atbalsta bērnus un ģimenes. Ieguldīt bērnos nozīmē nodrošināt iespēju iegūt labu izglītību un pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no tā, kas ir bērna vecāki, cik viņi pelna un kur viņi dzīvo. Ieguldīt bērnos nozīmē atbalstīt ģimenes; pasniegt roku un palīdzēt pirms kontrolēt un norādīt. Ieguldīt bērnos nozīmē nodrošināt iespēju uzaugt ģimeniskā un drošā vidē katram bērnam. Arī tam vairāk nekā tūkstotim bērnu, kuri šobrīd aug bērnunamos, - teica Valsts prezidents.

 

Prezentējot pirmo pētījumu par bērnu labsajūtas rādītājiem Baltijas valstīs, Latvijas Bērnu labklājības tīkla vadītāja Daiga Eiduka pievērsa uzmanību bērnus un ģimenes ietekmējošiem procesiem un tendencēm Baltijā. Lielais nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars - gandrīz katrs trešais bērns, nogurums un lielā pārslodze skolā, brīvā laika nepietiekamība, ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un lieko svaru saistītas veselības problēmas, kā arī tas, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse no visiem bērniem dzīvo abu vecāku kopīgā mājsaimniecībā tika minēti kā būtiski Latvijas bērnu labklājību ietekmējoši faktori. Veselība un riska uzvedība, augstais smēķējošo bērnu īpatsvars un augstais bērnu traumatisms tika norādīti kā būtiski bērnu attīstību ietekmējoši faktori Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

 

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka valsts nevar aizstāt ģimeni, taču valsts uzdevums ir garantēt ikviena bērna drošību un sociālo aizsardzību. Informējot par bērnu un ģimeņu tiesību politikas aktualitātēm, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa īpaši uzsvēra nepieciešamību uzlabot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu situāciju, atsakoties no bērniem nedraudzīgās aprūpes institūciju sistēmas, kā arī uzlabot atbalstu ģimenēm ar bērniem un veicināt vienotu izpratni un sadarbību starp bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajām institūcijām. 

 

Igaunijas valdības konsultante Anniki Lai iepazīstināja ar Igaunijas valdības stratēģijas bērnu un ģimeņu tiesību jomā galvenajiem principiem un jauno reformu izaicinājumiem. Anniki Lai akcentēja uzdevumu veidot sistēmas, kas sniedz bērniem un ģimenēm nepieciešamo atbalstu, nevis cīnās ar sekām, kuru izmaksas ievērojami pārsniedz ieguldījumus, kas nepieciešami savlaicīga atbalsta nodrošināšanai ģimenēm un bērniem.

 

Analizējot sociālās politikas uzdevumus vienlīdzīgu starta iespēju nodrošināšanai visiem bērniem, sociālās politikas eksperte Ilze Plavgo uzsvēra investīciju nozīmi bērna agrīnā dzīves posmā, kad ieguldījumi bērna prasmju attīstībā nes vislielāko atdevi. Ilze Plavgo aicināja īpašu uzmanību pievērst pasākumiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, novēršot nabadzības riskus, kam pakļautas ģimenes ar bērniem, kā arī meklējot risinājumus izaicinājumiem, ar ko sastopas viena vecāka ģimenes.


Pētījums par bērnu labsajūtas rādītājiem Baltijā

Prezentācija "Bērnu un ģimeņu politika Latvijā"

Prezentācija "Investīcijas bērnu attīstībā kā sociālās politikas uzdevums"

Prezentācija "Estonia`s policies and practices in improving children well-being"

 

Diskusijas programma