Valsts prezidenta institūcijas 100. gadadienai veltītie notikumi
14. novembrī Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis svinīgi atklāja mākslinieka Rituma Ivanova gleznotos Valsts prezidenta vietas izpildītāju Paula Kalniņa (1944–1945) un Jāzepa Rancāna (1947–1969) portretus.
Valsts prezidenta institūcijas simtgadē mēs īpaši godinām Dr. Paulu Kalniņu un bīskapu Jāzepu Rancānu, Valsts prezidentu galeriju papildinot ar diviem jauniem portretiem. Tas līdz šim varbūt nav bijis plaši zināms, bet Valsts prezidentu vēstures līnijas tecējumu nepārtrauca padomju okupācija. Laikā starp Kārli Ulmani un Gunti Ulmani, Latvijai esot okupētai, viņi pildīja Valsts prezidenta amata pienākumus trimdā.
Valsts prezidents Egils Levits
Plašāka foto galerija.
Ieskandinot Patriotu nedēļu un Valsts prezidenta institūcijas simtgadi, 12. novembrī laukumā pie Rīgas pils notika koncertstāsts “Savējs. Mūsos pašos”.
Koncertā savijās Latvijas pirmajā simtgadē radīti darbi, dziesmās un video stāstot par laikiem, kad Latvija pastāv kā brīva valsts, gan par laiku, kurā brīva, radoša izpausme mūsu tautai bija liegta.
Koncertstāsta laikā uz Rīgas pils fasādes tika izrādīti cauri laikiem aizliegti latviešu autoru mākslas darbi, kas izvēlēti sadarbībā ar vēsturnieku Jāni Kalnaču.
Klausītājus priecēja iemīļoti Latvijas mākslinieki: Daumants Kalniņš, Jānis Aišpurs, Aija Andrejeva, Intars Busulis, Ieva Kerēvica un Katrīna Paula Felsberga. Koncertā piedalījās arī aktieri Arturs Krūzkops, Ieva Segliņa un Klāvs Kristaps Košins, koklētāja Laima Jansone un Rīgas Doma kora skolas Jauktais koris Jurģa Cābuļa vadībā, kā arī Gospeļkoris Unas Stades vadībā. Koncerta pavadošā grupa – “Cover band” Riharda Jakuško vadībā.
Latgaliešu repere Ūga īpaši šim notikumam radīja jaundarbu “Naida runa”, kas vēsta par katra personisko izvēli būt savējam, kas sākas mūsos pašos.
Koncertstāstu “Savējs. Mūsos pašos” veidoja režisors Juris Jonelis, dramaturgs Matīss Gricmanis, scenogrāfe/video māksliniece Austra Hauks, tērpu māksliniece Baiba Grīna, gaismu mākslinieks Kristaps Bunga un muzikālais vadītājs Juris Vaivods. Koncerta producents – Rihards Gulbis.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi. Tā paša gada 14. novembrī Latvijas Republikas 1. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā. Koncertstāsts “Savējs. Mūsos pašos” noritēs Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas simtgades ietvaros, aicinot cilvēkus pabūt kopā valsts svētku noskaņās.
Plašāka foto galerija.
12. novembrī Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits aicināja jauniešus uz sarunu “Vai viegli būt prezidentam demokrātijā?”. E. Levits kopā ar Valsts prezidentu (2007–2011) Valdi Zatleru un konkursa “Iztēlojies sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavo valsts svētku uzrunu tautai” dalībniekiem pārrunāja, ko nozīmē būt demokrātiskas valsts augstākajai amatpersonai, kāda ir Valsts prezidenta loma mūsu valstī, kādu to nosaka valsts pamatlikums Satversme un kādu – sagaida sabiedrība. Tāpat sarunas laikā varēja uzzināt, ko Valsts prezidents drīkst darīt un ko cilvēki gribētu, lai prezidents dara.
Plašāka foto galerija.
Par godu Valsts prezidenta institūcijas simtgadei 28. septembrī pie Rīgas pils tika atklāta ārtelpas izstāde 21 metra garumā, kas ataino Valsts prezidenta institūcijas vēsturi un attīstību, uzsverot Latvijas valstiskuma nepārtrauktību un demokrātisko tradīciju nozīmīgumu.
“Šogad mēs atzīmējam Satversmes simtgadi. Tikko spēkā stājās Satversme, tika ievēlēts arī pirmais Latvijas Valsts prezidents. Parlamentārā republikā Valsts prezidenta institūcija nodrošina valsts pastāvēšanu un ilgtspēju,” izstādes atklāšanā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. “Izstādē jūs redzēsiet divas personības, kuras klasiski neatradīsiet Valsts prezidentu portretu galerijā. Tie ir Pauls Kalniņš un Jāzeps Rancāns, kuri pildīja Valsts prezidenta funkcijas okupācijas periodā un turpināja mūsu valsts nepārtrauktību,” īpaši atzīmēja Valsts prezidents.
“Izstāde ir veltīta mūsu Valsts prezidentiem, kuri simts gadu garumā ar savām vērtībām, ar savu principiālo nostāju un ar savu viedokli ir ietekmējuši to, kā dzīvo un ir dzīvojusi mūsu valsts,” atklājot izstādi teica Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jomā Sarmīte Ēlerte, norādot, ka, izstāde tika veidota ar mērķi apvienot trīs lietas “pirmkārt, Valsts prezidenta funkcija, ko nosaka Satversme vai likumi, otrkārt, personība un, treškārt, ne mazāk svarīgi, izaicinājumi, kurus katram prezidentam nesis laiks.”
Ārtelpas izstāde veidota plašam interesentu lokam, īpaši aicināti ir skolēni un skolotāji izmantot bagātīgo izstādes materiālu, lai noturētu valstiskumam veltītu izzinošu mācību stundu. Izstāde “Valsts prezidenta institūcijai 100” būs apskatāma pie Rīgas pils līdz 2. decembrim. Iecerēta arī atkārtota izstādes eksponēšana 2023. gada pavasarī.
Ārtelpas izstādes tekstu līdzautors ir vēstures doktors Gatis Krūmiņš. Izstādes tapšanā informācija iegūta un apkopota no 44 dažādām institūcijām.
FOTO. Autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidenta pavēļu un rīkojumu žurnāli un ar ordeņiem un goda zīmēm apbalvoto personu saraksti izvietoti Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā
Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru atjaunots Latvijas skolām paredzētais informatīvais plakāts par Latvijas Valsts prezidentiem, tajā iekļaujot informāciju par Paulu Kalniņu, Saeimas priekšsēdētāju kā Valsts prezidenta vietas izpildītāju (1944–1945), un Jāzepu Rancānu, Saeimas priekšsēdētāja biedru kā Valsts prezidenta vietas izpildītāju (1947–1969).