28. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits sniedza galvenā viesa runu Hamburgas Vigoni forumā “Hamburgas runa Eiropas nākotnei”. Tā ir jauna tradīcija, ko ir aizsākusi Hamburgas Universitāte kopā ar sadarbības partneriem, lai ik gadu kāds īpašs viesis sacītu runu par Eiropas nākotni. Pirmās runas viesa statusā tika uzaicināts Latvijas Valsts prezidents, kurš savulaik arī absolvējis šo universitāti.
Daloties pārdomās par to, kas Eiropas nākotnei esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir vissvarīgākais, Valsts prezidents uzsvēra: “Politiskā griba Eiropā šobrīd ir tikpat būtiska kā aizsardzības spējas. Politiskā griba ir nepieciešama, lai uzņemtos politisko atbildību un rīkotos. Un par šo vienoto Eiropas politisko gribu mums ir jāturpina starptautiski vēstīt, lai stiprinātu Eiropas lomu pasaulē.”
Mēs atrodamies pasaulē, kur klasiski autokrātiskā Krievija ar savu “krievu pasaules” ideoloģiju apšauba Ukrainas nācijas un teritorijas tiesības uz eksistenci, atzīmēja E. Levits.
Ja Eiropa izrādīs savu vājumu, ja Rietumu pasaule pieļaus iespēju, ka šī savas nācijas izredzētības ideja, imperiālistiskā, koloniālā domāšana iegūst spēku/uzvaru, ka tā panāk Eiropas piekāpšanos, tad piedzīvosim nākamos karus. Pēc 2008. gada Krievijas okupētās teritorijas Gruzijā, pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā atkal sekos nākamais iebrukums. Tas nedrīkst notikt, brīdināja Valsts prezidents.
E. Levits uzsvēra, ka Rietumi šobrīd ir izrādījuši augstu solidaritātes līmeni – līdztekus Eiropai un ASV, arī Japāna, Austrālija, Jaunzēlande ir raidījušas skaidru signālu un attiecīgi rīkojušās, nepārprotami atbalstot Ukrainas uzvarai. “Un mēs visi turpināsim atbalstīt Ukrainu, kā vien tas ir iespējams,” uzsvēra Valsts prezidents.
