Ekselences!
Godātie virsnieki!
Latvijas kaujas grupas daudznacionālā kontingenta karavīri!
I
Latvija kļuva par NATO alianses dalībvalsti 2004. gadā. Tolaik – pirms 18 gadiem – Latvija tikai sāka veidot savu pašaizsardzības sistēmu. Mūs vadīja pārliecība, ka ar NATO palīdzību mēs kā alianses dalībvalsts spēsim radīt pašaizsardzības mehānismu, kas būs garants mūsu drošībai nākotnē. Dzīvē gan viss notika citādāk.
Krievija ir nepārprotami parādījusi, ka savu politisko mērķu sasniegšanai tā ir gatava pielietot militāru spēku. 2007. gada kiberuzbrukumi Igaunijā, Gruzijas teritoriju okupācija pēc “ātrā kara” 2008. gadā, Krimas nelikumīgā okupācija un aneksija, kā arī sadursmes Donbasā 2014. gadā ir uzurdījušas nepatīkamas pagātnes atmiņas.
II
Kļuva skaidrs, ka dalība NATO vairs nav vienīgais glābiņš. Tādēļ arī alianses vadība operatīvi reaģēja un nolēma uzlabot Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pašaizsardzības spējas, izvietojot tajās paplašinātās pastāvīgās klātbūtnes kontingentu jeb kaujas grupas. Gribu izteikt savu dziļāko pateicību sabiedroto karavīriem no Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, ar kuriem kopā šodien svinam vēsturisko Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas ierašanos Latvijā pirms pieciem gadiem.
Lēmums izvietot kaujas grupu bija vēsturisks arī no cita viedokļa – ne tikai, lai rīkotu kopīgas mācības, bet arī lai īstenotu atturēšanas politiku. Lielākā daļa NATO sabiedroto, tai skaitā ASV un Dānija, kuru atbalsts ir tikpat būtisks, veic svarīgu darbu, aizsargājot valstis, kas atrodas “frontes pirmajās līnijās”. Tas ir nepārprotams solidaritātes apliecinājums.
Tas liecina par NATO gatavību aizsargāt visas alianses dalībvalstis. Tas parāda arī to, ka NATO skaidri apzinās, ka apdraudējumi, kam pakļauta viena valsts, ir draudi, kas attiecas uz visu aliansi, apdraudot principus un vērtības, uz kurām balstās alianse un ko mēs turam augstā godā.
Tādēļ arī Latvija un citas Baltijas valstis piekrita piedalīties starptautiskajās operācijās Afganistānā un Irākā. Mēs piedalāmies arī operācijās Vidusjūrā, Mali un Somālijas piekrastē, kā arī esam izvietojuši karavīru rotu Kosovā.
III
Krievijas iebrukums Ukrainā ir krasi mainījis drošības situāciju Eiropā. Uz ilgu laiku.
Krievija uzstāj uz mūsu attieksmes maiņu, prasa mainīt alianses atturēšanas plānus, it īpaši Baltijas valstīs.
Kas padara Baltijas valstis īpašas?
Tas, ka esam mazas valstis ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kā arī aiz mums nav stratēģisku interešu. Aiz mums ir tikai Baltijas jūra.
Neskatoties uz to, trijām Baltijas valstīm un Krievijai, Baltkrievijai un Kaļiņingradai ir kopīgas robežas, kuru garums kopumā pārsniedz 1 600 km.
Un, neskatoties uz iespējamo sakāvi karā ar Ukrainu, Krievija turpinās būt militāra lielvalsts šajā reģionā.
Mēs nedrīkstam ļaut Krievijai graut NATO solidaritāti un apņēmību aizsargāt ikvienu NATO teritorijas centimetru.
IV
Būsim godīgi – neviens nevēlas Aukstā kara atkārtojumu, taču Krievijas izraisītais karš Ukrainā skaidri parāda, ka mēģinājumi ar sekām atturēt militāru iebrukumu Baltijas valstīs (draudot ar sekām) vairs nevar panākt vēlamo. Bučas notikumi un mēģinājumi atgūt agrāk piederējušās teritorijas Baltijas valstīm un Eiropas iedzīvotājiem ir nepieņemami. Tādēļ aizsardzības un atturēšanas politikai nākotnē ir jābalstās uz spēka metodēm.
V
Mums ir jārada vēl stabilāki bruņotie spēki, kuru centrā būtu kaujas grupas ar pastiprinātu sastāvu.
Uzbrukuma gadījumā katrā no Baltijas valstīm ir jābūt vismaz brigādes izmēra sabiedroto spēku vienībām, kas būtu gatavas stāties pretī iebrucējiem.
Ir jāpanāk, ka tām talkā jebkurā brīdī operatīvi var nākt atbalsta divīzijas, kā arī divīzijas līmeņa atbalsta struktūras – tas ir pat vēl svarīgāk. Gribu pateikt īpašu paldies Dānijai par Ādažos esošā NATO divīzijas štāba darbības organizēšanu lielā mērā, kā arī Latvijā izvietotā kājnieku bataljona nodrošināšanu.
Ar atbalsta struktūrām mēs saprotam arī sarežģītas gaisa aizsardzības sistēmas. Paldies Spānijai par Latvijai piegādātajām NASAM sistēmām, kuru mērķis ir nodrošināt kvalificētu vadības un kontroles sistēmu, kas sabiedroto valstu gaisa spēkiem ļauj uzreiz iegūt pārsvaru gaisa telpā.
Šādas atbalsta struktūras arī pasargātu stratēģiski izvietotos spēkus un apgādes resursus no iznīcināšanas.
Mums ir nepieciešami militārie resursi, kas ļautu īstenot uzbrukumus dziļi ienaidnieka aizmugurē, lai apstādinātu ienaidnieka vienības, pirms tās iesaistās bruņotā konfliktā. Mums ir nepieciešami kaujas helikopteri, kas iznīcinātu tās ienaidnieka vienības, kas izlaužas līdz frontes līnijai. Šajā sakarā vēlos izteikt pateicību ASV draugiem par to, ka mācībās Latvijā pastāvīgi piedalās “Apache” lidaparāti.
Ceru, ka jūnija beigās NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi, kas stiprinās kopējo alianses un tās dalībvalstu drošību.
VI
Sabiedrotie!
Kolēģi!
Draugi!
Latvija vienmēr būs pateicīga sabiedrotajiem. Jūs allaž varat rēķināties, ka mēs no savas puses darīsim visu, kas no mums tiek prasīts. Mēs jau esam pieņēmuši lēmumu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5 % no IKP. Apņēmīgi strādājam pie savu militāro spēju uzlabošanas. Domāju, ka rezultāti visiem ir skaidri redzami. Vēlos vēlreiz pateikties jums par klātbūtni Latvijā un novēlēt patīkamu dienestu mūsu brīnišķīgajā valstī – Latvijā.
Dievs, svētī Latviju!
