I
Man ir liels prieks sveikt jūs visus Latvijas un Vācijas ostu dienās, pēc vairāku gadu pandēmijas atgriežoties atpakaļ brīnišķīgajās Hanzas pilsētās Hamburgā un Lībekā.
Esmu gandarīts, ka entuziasms veidot jaunas partnerattiecības starp mūsu tautām un cilvēkiem ir stiprāks kā jebkad.
Latviju un Vāciju saista gadsimtu ilgas saites, kas atstājušas nospiedumus visos mūsu ikdienas dzīves aspektos.
II
Vācu uzņēmumi, kas ienāk Latvijas tirgū vai dibina šeit meitasuzņēmumus, drīz vien secina, ka Latvijā ir viegli veikt uzņēmējdarbību, īpaši līdzīgās darba ētikas un kultūras dēļ.
Hanzas savienībai, kur savulaik aktīvi piedalījās daudz Latvijas pilsētu, ir bijusi nozīmīga loma tiltu būvēšanā starp tautām un savstarpējās sapratnes pamatu nostiprināšanā.
Hanzas savienība, kas veidoja ekonomiku un politiku Ziemeļeiropā, bija viena no pirmajām, kas uzsvēra dziļas ekonomiskās integrācijas nozīmi kā ilgstoša miera pamatu Eiropā.
Ekonomiskās integrācijas jēdziens, kas veido abpusēji izdevīgu savstarpējo attiecību tīklu, tika atklāts no jauna pēc sāpīgās Otrā pasaules kara pieredzes.
Šobrīd Latvija un Vācija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis aktīvi veicina mieru un stabilitāti Eiropā.
III
Tomēr līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu pasaule ir lieciniece tam, ka, lai stātos pretī revizionistiskajiem totalitārajiem režīmiem, ar dziļām ekonomiskajām saitēm vien nepietiek. “Wandel durch Handel” nav devis vēlamos rezultātus, skaidri norādot, ka tikai ekonomiski apsvērumi nevar novērst karus.
Eiropas Savienības dalībvalstu vienotība un izlēmība Maskavas agresīvajai diktatūrai bija pārsteigums.
Mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem tās cīņā par brīvību, mums ir jāmācās no pagātnes.
Mums ir jāveic nepieciešamās korekcijas mūsu pasaules uztverē, lai spētu aizsargāt mūsu pamatvērtības un demokrātiju.
Mums ir jāatgriežas realitātē un attiecīgi jārīkojas.
Tas ir tikai “Zeitenwende” pagrieziena punkts, par ko paziņoja kanclers Šolcs.
IV
Mēs redzam NATO kā mūsu fiziskās drošības stūrakmeni, Eiropas Savienību kā mūsu ekonomiskās sadarbības mugurkaulu.
Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir brīvas globālās tirdzniecības atbalstītāja.
Krievijas karš Ukrainā nav mainījis globālās ekonomikas pamatprincipus, taču spilgti uzsvēris nepieciešamību pēc daudz modrākas pieejas, izvēloties mūsu tirdzniecības partnerus.
Kamēr karš Ukrainā ir nodarbinājis mūsu prātus, mēs nedrīkstam aizmirst par Covid-19 pandēmijas izraisītajiem traucējumiem.
Meklējot veidus, kā samazināt izmaksas un palielināt peļņu, Eiropa nonāca ļoti neaizsargātā situācijā.
Garās stratēģisko preču piegādes ķēdes, kas ietvēra autokrātiskus režīmus, izrādījās lamatas.
Tas nedrīkst atkārtoties.
V
Lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos, nepārprotami ir nepieciešama gudrāka investīciju un tirdzniecības politika, kuras pamatā ir daudz ciešāka sadarbība starp valstīm, kam ir līdzīgas vērtības.
Šāda pieeja ne vienmēr prasa globālas izmaiņas. Taču to nevar īstenot bez domāšanas pielāgošanas individuālā līmenī.
Šeit mums visiem ir sava loma.
VI
Dāmas un kungi!
Latvijas un Vācijas attiecības ir ciešākas nekā jebkad agrāk.
Pieaugošās tirdzniecības attiecības ir tikai viens no daudzajiem rādītājiem, kas to apliecina.
Kopš Hanzas savienības laikiem tirdzniecībai pa jūru ir bijusi būtiska nozīme.
Es priecājos, ka šajās dienās ir vēlreiz apstiprinājusies vēlme stiprināt šīs vitāli svarīgās saites starp mūsu pilsētām.
VII
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir pārveidot mūsu ekonomiku no atkarības no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas laikmetu.
Mēs esam kopīgi atbildīgi par klimata pārmaiņu apturēšanu, un zaļajai transformācijai būs būtiska nozīme.
Latvija jau šobrīd ir viena no Eiropas līderēm, gandrīz pusi no savas enerģijas saražojot no atjaunīgajiem energoresursiem.
Mūsu mērķis ir tuvākajos gados kļūt par uzticamu zaļās enerģijas eksportētāju saviem partneriem.
VIII
Runājot par Latvijas un Vācijas attiecībām, mēs saskatām milzīgu un abpusēji izdevīgu potenciālu ciešākā sadarbībā ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanā.
Ļaujiet man uzsvērt Latvijas ostu nozīmi, lai veicinātu zaļo transformāciju.
Ņemot vērā to izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu, labi attīstīto infrastruktūru un tālredzīgo perspektīvu, Latvijas ostas ir vitāli svarīgas, lai nodrošinātu panākumus.
Tās atbilst nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu vēja parku iekārtu ražošanu un montāžu. Tām ir arī loģistikas priekšrocības, lai veiktu uzturēšanas darbus jūras vēja parkos ne tikai Latvijas piekrastē, bet visā Baltijas jūrā.
IX
Dāmas un kungi!
Latvija vēlas dalīties savā pieredzē un zināšanās, lai palielinātu mūsu partneru konkurētspēju un labklājību.
Īpaši jāatzīmē publisko pakalpojumu digitalizācija, kur Latvija ir atzīta par vienu no visattīstītākajām pasaulē.
Dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Eiropā ir izbaudījuši priekšrocības, ko sniedz Latvijas uzņēmuma Tilde izstrādāto progresīvo tehnoloģiju izmantošana mašīntulkošanā, lai veicinātu tūrismu un paplašinātu globālo sasniedzamību, pārvarot valodas barjeru.
Tādi uzņēmumi kā Advangrid vai Idea Lights ir nākuši klajā ar inovatīviem risinājumiem, lai ievērojami samazinātu enerģijas izmaksas, kas tika augstu novērtēts, sagaidot aizvadīto, neziņas pilno ziemu.
Digitalizācija ir ļāvusi mums ne tikai padarīt mūsu sabiedriskos pakalpojumus ātrākus un ērtākus lietotājiem, bet arī gudrāk plānot cilvēkresursus.
X
Latvija ir izstrādājusi arī augstākā līmeņa drošības risinājumus mūsu digitālajiem pakalpojumiem.
Latvija ir izveidojusi pasaulē pirmo 5G militāro izmēģinājumu poligonu Ādažu militārajā bāzē, kas kalpo kā mācību vieta sabiedroto spēkiem.
Latvija ar augsti kvalificētu darbaspēku, izcilu IT, loģistikas infrastruktūru un dziļu izpratni par pretinieku ir pierādījusi, ka ir lieliska vieta, kur attīstīt dubultās vajadzības tehnoloģijas.
Latvijā ražotie militārie droni un apvidus e-mašīnas jau ir veiksmīgi sevi pierādījuši kaujās Ukrainā, un kopš pagājušā gada Latvija kopā ar Somiju ražo bruņumašīnas “Patria”.
XI
Dāmas un kungi!
Esmu pateicīgs Latvijas un Vācijas Ostu dienu rīkotājiem par radīto priekšnoteikumu, lai atjaunotu šo brīnišķīgo tradīciju – atklātu forumu cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti paplašināt Latvijas un Vācijas sadarbību.
Novēlu jums šovakar rosinošas un iedvesmojošas diskusijas!
Paldies jums!
