27. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits Vācijā, Lībekā, atklāja Latvijas–Vācijas Ostu dienas. Latviju pārstāv arī Satiksmes ministrija, Latvijas ostu pārstāvji, Latvijas vēstniecība Vācijā un Goda konsulāts Hamburgā.
Uzrunājot klātesošos, E. Levits uzsvēra gadsimtu ilgās saites starp Latviju un Vāciju, kas atstājušas iespaidu dažādās sfērās.
Vācu uzņēmumi, ienākot Latvijas tirgū vai dibinot tur meitas uzņēmumu, drīz vien nonāk pie secinājuma, ka Latvijā biznesu veikt ir viegli – īpaši līdzīgās darba ētikas un kultūras dēļ, sacīja E. Levits.
Valsts prezidents atzīmēja, ka Hanzas savienība, kas veidoja ekonomiku un politiku Ziemeļeiropā, bija viena no pirmajām, kas īstenoja dziļas ekonomiskās integrācijas nozīmi kā ilgstoša miera mugurkaulu Eiropā: “Ekonomiskās integrācijas jēdziens, kas veido abpusēji izdevīgu savstarpējo attiecību tīklu, tika atklāts no jauna pēc sāpīgās Otrā pasaules kara pieredzes. Šobrīd Latvija un Vācija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis aktīvi veicina mieru un stabilitāti Eiropā.”
Tomēr līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu pasaule ir lieciniece tam, ka revizionistiskajiem totalitārajiem režīmiem ar dziļām ekonomiskajām saitēm vien nepietiek. Eiropas Savienības dalībvalstu vienotība un izlēmība Maskavas agresīvajai diktatūrai bija pārsteigums, sacīja Valsts prezidents.
“Mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem tās cīņā par brīvību, mums ir jāmācās no pagātnes, lai spētu aizsargāt savas pamatvērtības un demokrātiju,” uzsvēra E. Levits.
Valsts prezidents akcentēja, ka “mēs redzam NATO kā mūsu fiziskās drošības stūrakmeni, Eiropas Savienību kā mūsu ekonomiskās sadarbības mugurkaulu”.
Krievijas karš Ukrainā un Covid-19 nav mainījis globālās ekonomikas pamatprincipus, taču spilgti uzsvēris nepieciešamību pēc daudz modrākas pieejas, izvēloties mūsu tirdzniecības partnerus, atzina E. Levits.
“Garās stratēģisko preču piegādes ķēdes, kas ietvēra autokrātiskus režīmus, izrādījās lamatas. Tas nedrīkst atkārtoties,” norādīja Valsts prezidents.
Lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos, nepārprotami ir nepieciešama gudrāka investīciju un tirdzniecības politika, kuras pamatā ir daudz ciešāka sadarbība starp valstīm, kam ir līdzīgas vērtības, atzīmēja E. Levits.
Valsts prezidents izteica gandarījumu, ka laikā, kad pieaug Latvijas un Vācijas tirdzniecības apjoms, notiek arī Ostu dienas.
Valsts prezidents arī norādīja uz Eiropas Zaļā kursa iespējām, sakot, ka svarīgi klimata pārmaiņu laikā ir pārveidot mūsu ekonomiku ilgtspējīgas un zaļas enerģijas virzienā. “Latvija jau šobrīd ir viena no Eiropas līderēm, gandrīz pusi no savas enerģijas saražojot no atjaunīgajiem energoresursiem,” teica E. Levits.
Valsts prezidents norādīja uz Latvijas ostu nozīmi zaļās pārejas nodrošināšanā.
