Valsts prezidenta Egila Levita trešais prezidentūras gads aizvadīts Ukrainas zīmē

Valsts prezidenta Egila Levita trešā prezidentūras gada kopsavilkums

2021. gada 8. jūlijs – 2022. gada 7. jūlijs

Atbalsts Ukrainai

Trešais Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras gads lielā mērā ir aizvadīts Ukrainas zīmē. Pēc E. Levita rosinājuma Ukrainas neatkarības 30. gadadienas ietvaros Kijivā 2021. gada 23. augustā 40 starptautisko līderu un delegāciju klātbūtnē tika dibināta Krimas platforma nolūkā starptautiski uzturēt darba kārtībā Ukrainas teritoriālās vienotības jautājumu un uzsverot Krimu kā pilntiesīgu un šobrīd okupētu Ukrainas valsts daļu.

“Ir pagājuši jau septiņi gadi, kopš Krievijas Federācija ir okupējusi un pretlikumīgi anektējusi Krimu un Sevastopoli. Šis fakts nekad netiks starptautiski akceptēts, un tas nekad netiks aizmirsts. Latvija aktīvi atbalstīs Krimas platformas iniciatīvu. Latvija, kā pirmā valsts, kas pieteica savu dalību Krimas platformā, ir solidāra ar Ukrainu, mēs atbalstām Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti,” 2021. augustā Kijivas samitā sacīja Valsts prezidents.

Pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, Valsts prezidents kopā ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem, izrādot solidaritāti Ukrainai un tās līderim, tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, premjerministru Denisu Šmihaļu un apskatīja vairākas Krievijas karaspēka izpostītās Ukrainas vietas. Gan tiekoties NATO Bukarestes – 9 formātā (apvieno deviņas NATO Austrumu flanga valstis), gan NATO galotņu sanāksmē Madridē, gan tiekoties ar dažādu Eiropas un pasaules valstu un valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju pārstāvjiem, Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem, kā arī sniedzot neskaitāmas intervijas lielākajiem pasaules medijiem Valsts prezidents starptautiski ir apliecinājis Latvijas stingro solidaritāti ar Ukrainu un izteicis aicinājumu sniegt visu iespējamo militāro, ekonomisko un humāno palīdzību Ukrainai.

2022. gada 14. martā Valsts prezidenta Egila Levita vadībā tika pārrunāta Latvijas juridiskā palīdzība Ukrainai, tai skaitā sistēma, kā apkopot liecības no ukraiņu bēgļiem par Putina režīma kara noziegumiem Ukrainā. Pēc tikšanās Valsts prezidents informēja, ka Latvijas Republikas prokuratūra izvērtēs un apkopos Ukrainas bēgļu liecības, un nodos tās Starptautiskās krimināltiesas izmeklētājiem Hāgā. Tāpat viņš norādīja, ka Latvija ir pievienojusies Ukrainas sūdzībai pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā un atbalstīs Ukrainu šajā procesā.

2022. gada 16. jūnija Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē Valsts prezidents savā runā uzsvēra, ka “Latvija pieder arī pie tām valstīm, kura aktīvi iestājas par starptautisko tiesību principiem un Krievijas atbildību starptautiskajās tiesās.   Mēs atbalstam arī īpaša Starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu izmeklēšanai.”

Valsts prezidents 3. jūlijā Rīgas pilī rīkoja pateicības koncertu visiem tiem Latvijas uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas ir sniegušas neizmērojami lielu Latvijas sabiedrības atbalstu Ukrainai un tās bēgļiem, ierindojot Latviju kā vienu no vadošajām valstīm pēc IKP, kas sniedz palīdzību Ukrainai.

Valsts prezidents bija starp pirmajiem valstu vadītājiem, kas aktīvi aicināja Eiropas Savienību piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai.

Valsts prezidents ir sniedzis desmitiem interviju lielākajiem pasaules medijiem pēc kara sākuma Ukrainai, skaidrojot Latviju atbalstu Ukrainai un izsakot nosodījumu Krievijas rīcībai.

Godinot Krievijas izraisītā kara Ukrainā bojā gājušos upurus, š.g. Eiropas dienā 9. maijā Rīgas pils Svētā Gara tornī klātesot Valsts prezidentam, Ukrainas ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam Latvijā Oleksandram Miščenko un Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim, svinīgi tika uzvilkti Latvijas, Ukrainas un Eiropas karogi.

Drošība

Prezidents daudzkārt ir uzsvēris, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi un Krievijas draudi prasa mūsu aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī lielāku NATO spēku klātbūtni reģionā. “NATO klātbūtnei Latvijā un visā Baltijas reģionā ir jābūt pienācīgi iezīmētai jaunajā NATO aizsardzības koncepcijā, kas tiks pieņemta 30. jūnijā NATO samitā Madridē. Latvija samitā kopā ar citām austrumu flanga valstīm stingri pastāvēs uz pietiekamu NATO spēku klātbūtni mūsu reģionā.”

Jauno ģeopolitisko apstākļu gaismā Valsts prezidents tā dēvētajā ikgadējā Čērčila runā Cīrihes Universitātē nolasīja referātu, kurā runāja par Rietumiem kā politisko vērtību kopienu; brīvību kā Rietumu vērtību idejisko pamatu; demokrātisku, tiesisku valsti kā valsts formu, kurā vislabāk var īstenoties brīvība; par Krievijas pašizpratni kā alternatīvu Eiropai; par Rietumu ilūzijām; pašaizsargājošās demokrātijas nozīmi un demokrātiju solidaritāti. 

Iekšējās un ārējās drošības jautājumi gan Baltkrievijas režīma radītās migrācijas krīzes dēļ, gan Ukrainas kara dēļ ir bijuši pastiprinātā Valsts prezidenta uzmanības lokā. E.Levita vadībā trešajā prezidentūras gadā ir notikušas 12 Nacionālās drošības padomes sēdes un viena Militārā sēde, kā arī diskusijas ar bijušo Iekšlietu ministri par finanšu palielinājumu iekšlietu jomai u.c. ar iekšējo drošību saistītiem tematiem.

Atbalsts baltkrievu opozīcijai

Tiekoties Rīgā ar Baltkrievijas demokrātiskās kustības līderi Svjatlanu Cihanousku, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija atbalsta Baltkrievijas tautas nākotni demokrātisko Eiropas valstu saimē: “Baltkrievija ir nākotnes Eiropas sastāvdaļa. Ir jāturpina atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un jāveicina arī baltkrievu emigrācijas konsolidācija ārpus Baltkrievijas, lai tā varētu atbalstīt cīņu pret režīmu. S. Cihanouska uzsvēra, ka Latvija ir Baltkrievijas tautas draugs, un es apliecināju, ka mēs turpināsim šo atbalsta politiku un cīnīsimies kopā ar baltkrievu opozīciju par demokrātiju visā Eiropā, kas ietver, protams, arī Baltkrieviju.”

Trīs Jūru samits

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija reģionā, kas izveidojusies Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā, ir aktualizējusi arī 2022. gada 20.-21. jūnijā Rīgā notikušā Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samitu, īpašu nozīmi piešķirot gan pārrobežu projektiem TJI ietvaros, kas saistīti ar Ukrainas infrastruktūras atjaunošanu, gan Ukrainas dalībai Rīgas samitā un biznesa forumā.

TJI politiskie līderi un starptautiskā biznesa pārstāvji Rīgā tiekās, lai kopīgi apspriestu un turpinātu attīstīt sadarbību transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības jomās. TJI veido 12 Eiropas Savienības dalībvalstis (Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija), un tās mērķis ir veicināt reģionālo attīstību transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības jomās, it sevišķi ziemeļu-dienvidu virzienā Baltijas, Adrijas un Melnās jūras baseinu valstīs. Pēc Valsts prezidenta ielūguma kā īpašais viesis samita dalībniekus tiešsaistē uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

TJI stratēģiskie partneri ir ASV, Vācija un Eiropas Komisija, tās mērķu sasniegšanai ir dibināts TJI ieguldījumu fonds. Latviju fondā pārstāv finanšu institūcija “Altum”. Iniciatīvas mērķi ir saistīti ar reģiona ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un uzticamu savienojumu attīstību visās 3JI prioritārajās jomās, to panākot gan ar jau esošajiem ES ekonomisko attīstību veicinošiem mehānismiem, gan ar papildus investīcijām dalībvalstu infrastruktūrā no TJI ieguldījumu fonda.

Vizītes

Trešajā prezidentūras gadā Valsts prezidents ir bijis 29 vizītēs ārvalstīs, Latvijā divpusējās vizītēs viesojušies Igaunijas, Vācijas, Grieķijas un Slovākijas prezidenti. Valsts prezidents pievērsās Reformācijas 500-gadei, kopā ar Vācijas prezidentu F.V. Šteinmeieru apmeklējot tam veltītu notikumu Rīgas Sv. Pētera baznīcā: “Mārtiņa Lutera aicinājums Dieva vārdu sludināt tautas valodā, lai katram savā valodā būtu iespēja saprast un iepazīt svētos rakstus, deva būtisku grūdienu latviešu valodas, skolu, grāmatniecības un kultūras attīstībā.”

Attīstība

Regulārajās sarunās ar Ministru prezidentu un Latvijas Bankas prezidentu Valsts prezidents ir pievērsies Latvijas makroekonomiskās izaugsmes tematikai un ar to saistītajām nepieciešamajām strukturālajām reformām un COVID-19 pandēmijas pārvarēšanai ekonomikā, uzsverot mērķēta atbalsta nepieciešamību riska grupām, tajā pašā laikā uzsverot nepieciešamību pēc enerģētiskās neatkarības, atjaunojamo energoresursu vairošanas, darba spēka pārkvalifikācijas jautājumiem, kā arī plašāka atbalsta zinātnei un pētniecībai.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar 2021. gadā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā Valsts prezidentam ir nācis klāt jauns pienākums – izvirzīt vienu pārstāvi padomes locekļa amatam katrā no valsts augstskolām. Lai sniegtu savu ieguldījumu sekmīgā augstskolu pārvaldības reformas norisē, Valsts prezidents Egils Levits 2021. gadā aktīvi iesaistījās augstskolu padomju locekļu kandidātu atlasē 14 valsts augstskolu padomēm.

2022. gada 31. janvārī Valsts prezidents izvirzīja pārstāvjus darbam valsts augstskolu padomēs.

4. oktobrī Egils Levits tikās ar vairāku augstskolu rektoriem un pārstāvjiem – Latvijas Kultūras akadēmijas rektori un Rektoru padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu, Biznesa augstskolas “Turība” rektoru un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētāju Aldi Baumani, Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Andri Teikmani un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektoru un Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektoru Artūru Zepu – un pārrunāja nepieciešamību izstrādāt valstiska līmeņa vīziju, kādas vēlamies redzēt savas augstākās izglītības iestādes 2030. gadā, eksakto un humanitāro zinātņu attīstību un adekvāta finansējuma nodrošināšanu augstākajai izglītībai, kā arī padomju locekļu izvirzīšanu 16 valsts augstskolās.

4. oktobrī uz Rīgas pili bija aicināti arī Valsts zinātnisko institūtu asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu zinātnisko institūtu nākotnes attīstību un vietu Latvijas zinātnes ekosistēmā.

Likumdošana

2022. gada 9. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2022. gada 2. jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu, norādot uz likumā saglabāto regulējuma nesaderību ar Eiropas Savienības tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Likumdevējs jaunajā likumā mehāniski pārņēmis jau šobrīd spēkā esošo regulējumu, nenovēršot apzinātās juridiskās pretrunas un neieklausoties kompetento institūciju viedoklī. Valsts prezidents uzsvēra, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu Valsts prezidents Egils Levits ir sagatavojis un 2022. gada 20. janvārī iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.Valsts prezidents uzsvēra, ka ir ļoti rūpīgi sekojis līdzi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis partiju finansēšanas politikas jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem. Šajās diskusijās kā nozīmīgs iezīmējās jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu. Saeima atbalstīja Valsts prezidenta iniciatīvu un 2022. gada 24. februārī pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts budžeta finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā ir izjukušas. Minētie grozījumi stāsies spēkā ar 14. Saeimas sanākšanu. Prezidents, izsludinot likumu, sniedza savu komentāru par tā piemērošanu līdz ar ierosinājumiem par jomas pilnveidi.

2021. gada 24. novembrī Valsts prezidents Egils Levits Saeimai izskatīšanai iesniedza likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. E. Levits uzsvēra, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas. “Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā,” sacīts Valsts prezidenta vēstulē. Lai arī šajā Saeimas sasaukumā ideja nav guvusi parlamentāriešu atbalstu, E.Levits Saeimas 2022. gada pavasara sesijas pēdējā sēdē runā norādīja, ka ir valstiski svarīgi pie šī jautājuma atgriezties.

Prioritātes Saeimai

2021. gadā Valsts prezidents Egils Levits turpināja 2020. gadā iedibināto tradīciju – uzrunāt Saeimu tās rudens sesijas atklāšanā. Savā uzrunā 2021. gada 2. septembrī Valsts prezidents piedāvāja valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai un nosauca divas jomas, kurās steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Pirmā – Latvijas iekšējā drošība, Valsts prezidentam mudinot iekšlietu jomu atzīt par valsts budžeta prioritāti. Kā otra joma tika minēta valsts strukturālā atpalicība, ko radījis sazobes trūkums starp izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikām. Egils Levits norādīja uz nepieciešamību pēc kvalitatīvas izglītības mūža garumā un rosināja veikt ilgstoši aizkavēto skolu tīkla sakārtošanu, turpināt augstskolu reformu un palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu.

Tāpat Valsts prezidents teica runu Saeimas pavasara sesijas noslēgumā 2022. gada 16. jūnijā. Valsts prezidents uzsvēra, ka nākamās Saeimas politiskos lēmumus ietekmēs Krievijas draudi Rietumiem, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem un ar to saistītā inflācija, kas sāpīgi skars iedzīvotājus un uzņēmumus. E.Levits pievērsa uzmanību trīs jomām, kas ir saistītas ar valsts drošību – valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver arī sabiedrības integrācijas problēmjautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana, lai labāk varētu pārvaldīt savus resursus un reaģēt uz krīzēm.

Tāpat uzrunās Saeimai Valsts prezidents vairākkārt ir norādījis uz parlamenta darba kvalitāti, norādot uz Satversmes Tiesas spriedumu izpildes nepieciešamību, rīcību Covid-19 krīzes risināšanā, kā arī kritizējot Ilzes Znotiņas neapstiprināšanu uz atkārtotu termiņu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā.

Satversmei 100

Uzsverot Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas 100-gadi, Valsts prezidents 2022. gada februārī ir aizsācis īpašu diskusiju ciklu ar jauniešiem dažādos Latvijas reģionos “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Diskusiju cikls tika aizsākts Satversmes 100-gadē Rīgas pilī, turpinājās Daugavpilī un Valmierā un rudenī pēc viesošanās Liepājā un Dobelē noslēgsies ar visu diskusiju dalībnieku klātbūtni Rīgas pilī 2023. gada februārī.

Valsts prezidenta institūcijas 100-gadei top arī īpaša izstāde pie Rīgas pils.

2021. gada 18. augustā Džūkstē, otrā Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala dzimtajā vietā, Valsts prezidents piedalījās G. Zemgala 150 gadu jubilejai veltītajā pasākumā. Savukārt Rīgas pilī notika Gustava Zemgala 150 gadu jubilejai veltīta konference.

Sabiedriskie mediji

Pēc jaunā sabiedrisko mediju pārvaldības likuma spēkā stāšanās 2021. gada sākumā viens no pagājušajā gadā tapušās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem bija jāvirza Saeimai, viens – Valsts prezidentam un vēl viens – nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinetam. Valsts prezidents Egils Levits darbam padomē izvirzīja žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani, balstoties uz viņas ilgstošo pieredzi žurnālistikā, savā darbā pārstāvot augstus profesionālās kvalitātes un ētikas standartus.

Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar viedokli par Saeimas 2022. gada 16. jūnijā steidzamības kārtībā pieņemto likumu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, norādot, ka tas nav laba likumdošanas darba piemērs. E. Levits skaidroja, ka šobrīd likumā ietvertais regulējums par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura nodošanu privātajiem medijiem un pielāgošanu mazākumtautību valodās rada neskaidrību, konkrēti kādās mazākumtautību valodās saturs tiks pielāgots. Valsts prezidents arī pauž, ka līdz ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir nepieļaujami, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem svarīga informācija Latvijā tiktu nodota krievu valodā.

“Ja likumdevēja mērķis, pieņemot likumu, ir bijis šādā veidā veicināt Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas prasmes, tad šādam regulējumam pēc savas jēgas un satura nav vietas likumā, kurā risināta atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. [..] Nav korekti, maskējoties ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, likumā ietvert regulējumu ar pavisam citiem mērķiem un nolūkiem,” norādīja Valsts prezidents.

E. Levits arī pauda kritiku, ka būtisks tiesiskais regulējums, kas skar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un ietekmē Latvijas informatīvās telpas kvalitāti, tiek skatīts steidzamības kārtībā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz tādiem riskiem kā oriģinālsatura apjoma un Latvijas informatīvās telpas saturiskās daudzveidības mazināšanās, neizsvērtais izvērtējums par intelektuālā īpašuma jautājumiem un par reālajām izmaksām, kas radīsies, pielāgojot saturu mazākumtautību valodās.

Reģionālās vizītes

Valsts prezidents turpināja apmeklēt dažādus Latvijas reģionus – Rēzeknē 2022. gada aprīlī piedaloties Latgales kongresā, Daugavpilī uzrunājot visa Latgales reģiona pašvaldību vadītājus un sabiedrības pārstāvjus par Latgales ekonomiskajiem apstākļiem īpašajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Valsts prezidents apmeklēja Latvijas pilsētas – Valmieru, Daugavpili, Liepāju –, kas finālposmā kandidēja uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027, statusu iegūstot Liepājai. 

Katrā reģiona apmeklējumā, tajā skaitā Gulbenes, Balvu, Siguldas, Tukuma, Ludzas, Līvānu novados notika arī tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, izglītības un kultūras jomas pārstāvjiem un jauniešiem.

2022. gada 2. martā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres diena. Valsts prezidents Egils Levits nacionālo partizānu piemiņu godināja, piedaloties īpašā atceres pasākumā Stompaku purvā.

Konferences

2022. gada 11. februārī Rīgas pilī notika diskusija, kas veltīta vēsturiskajam referendumam pirms 10 gadiem, kas neatgriezeniski apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Klātienes un tiešsaistes diskusijā “Pavērsiens: 10 gadi kopš valodas referenduma” interesentus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, kā arī tiesību eksperti un politiķi.

2021. gada 10. septembrī Rīgas pilī notika īpaša diskusija par godu Latvijas iestāšanās ANO 30 gadiem. 

Okupācijas objekti

2022. gada 16. maijā Valsts prezidents nāca klajā ar paziņojumu par padomju okupācijas objektu Pārdaugavā: “Mēs Latvijā nosodām nacistiskā un padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mēs Latvijā atceramies un godinām Otrā pasaules kara upurus, tostarp visu kritušo karavīru piemiņu. Mūsu viedoklis ir skaidrs: nav pieļaujama totalitāro režīmu attaisnošana, tāpat kā nav pieļaujama Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu attaisnošana. Padomju okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir jādemontē.”

Tiesnešu zvēresti

No 2021. gada 8. jūlija līdz 2022. gada 7. jūlijam Valsts prezidents pieņēma 11 rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu zvērestus (svinīgo solījumu) (ceremonijas 2022. gada 7. februārī un 18. maijā) un vienu Satversmes tiesas tiesneses zvērestu (ceremonija 2022. gada 18. februārī).

 Akreditācijas

Viens no Valsts prezidenta pienākumiem ir akreditēt Latvijas vēstniekus darbam ārvalstīs, kā arī pieņemt citu valstu vēstnieku akreditācijas vēstules. Kopumā trešajā E. Levita prezidentūras gadā Rīgas pilī ir notikušas 34 ārvalstu vēstnieku akreditācijas (tajā skaitā attālinātās akreditācijas ceremonijas, kas tika ieviestas pielāgojoties COVID-19 pandēmijas laika izaicinājumiem). Noritējušas 5 ārvalstu vēstnieku atvadu tikšanās. Gada laikā akreditēti 19 Latvijas vēstnieki darbam dažādās pasaules valstīs. Regulāri notikušas tikšanās ar ES valstu vēstniekiem, Jaungada tikšanās ar ārvalstu diplomātisko misiju vadītājiem, kā arī tikšanās ar Latvijas vēstniekiem par godu Latvijas Republikas diplomātisko attiecību misiju ārvalstīs vadītāju sanāksmei.

Apžēlošana

Valsts prezidenta pienākums ir arī izskatīt apžēlošanas lūgumus. Trešajā prezidentūras gadā Valsts prezidents Egils Levits ir izskatījis 105 apžēlošanas lūgumus – apžēlotas 5 personas.