1. jūnijā Latvijā oficiālā vizītē ieradusies V. E. Grieķijas Republikas prezidente Katerina Sakellaropula (H. E. Ms Katerina Sakellaropoulou) ar dzīvesbiedru Pavlu Koconi (Mr Pavlos Kotsonis), aizvadot tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Paziņojumā medijiem, Valsts prezidents sacīja:
“Es priecājos uzņemt oficiālā vizītē Grieķijas prezidenti, atzīmējot mūsu diplomātisko attiecību simtgadi. Turklāt Grieķija pagājušajā gadā atzīmēja savas neatkarības sākuma divsimtgadi. Šī vizīte ir veltīta aktuālajiem jautājumiem, kas skar gan Grieķiju, gan Latviju.
Šī vizīte ir apliecinājums mūsu valstu draudzīgajām attiecībām un līdzšinējai sadarbībai, un tā būs impulss vēl ciešākai sadarbībai gan Eiropas Savienībā, gan NATO, gan starptautiskajās organizācijās, gan, protams, divpusēji.
Mēs pārrunājām Krievijas agresiju pret Ukrainu, un mēs esam vienisprātis, ka šāda brutāla agresija pret neatkarīgu, demokrātisku valsti nav pieļaujama un ka šāda veida starptautisko tiesību pārkāpšana ir nepieņemama, tādēļ mēs to nevaram akceptēt.
Gan Grieķija, gan Latvija ir uzņēmusi Ukrainas bēgļus, un mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai. Latvija ir viena no tām valstīm, kas palīdz Ukrainai gan militāri, gan politiski, gan ekonomiski, un mēs arī turpināsim nodrošināt šo palīdzību. Miers Eiropā būs iespējams tikai tad, kad Ukraina pilnībā atgūs savu suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Tāpat Latvija uzskata, ka Eiropas Savienībai ir laiks piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un pozitīvi atbildēt uz Ukrainas lūgumu.
Mēs Latvijā uzskatām, ka Krievijas agresija ir nepieņemama, līdz ar to ir nepieciešami arī juridiski soļi, lai to nepieļautu, tai skaitā arī starptautiska speciāla tribunāla izveidošana, kura jurisdikcijā būtu Krievijas agresija pret Ukrainu.
Mēs pārrunājām jautājumu par drošību Eiropā kopumā, arī to, ka jūnija beigās Madridē notiks NATO samits, kur tiks pieņemta jauna NATO aizsardzības koncepcija. Latvija uzskata, ka tai jābūt balstītai uz reālistisku situācijas novērtējumu, tai skaitā jānodrošina arī pastāvīga aizsardzības klātbūtne (forward defence) Baltijas telpā.
Mēs apsveicam paredzamo Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, jo tā stiprinās visas NATO dalībvalstis.
Mēs apsveicam arī to, ka Eiropas Savienībā ir panākta vienošanās par sesto sankciju paketi. Ilgtermiņā Eiropai ir jānodrošina sava enerģētiskā neatkarība no Krievijas fosilo resursu piegādes. Abas valstis arī strādās šajā virzienā.
Tāpat mēs redzam, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis vai draud izraisīt globālu pārtikas krīzi. Arī tur mums ir jāstrādā kopā, lai to novērstu.
Kopumā es teiktu, ka šīs sarunas ar Grieķijas prezidenti bija ļoti auglīgas. Mēs konstatējām, ka mums šobrīd aktuālajos jautājumos ir vienāda pozīcija – mēs esam par Eiropas Savienības stiprināšanu, par NATO stiprināšanu un par drošības nodrošināšanu Eiropā. Mēs nosodām starptautisko tiesību pārkāpumus. Mēs uzskatām, ka starptautiskās tiesības ir jāievēro visur, un mēs atbalstām starptautiskajos noteikumos balstītu kārtību.
Es pateicos Grieķijas prezidentei par šo domu apmaiņu. Strādāsim kopā gan mūsu valstu, gan Eiropas labā!”
