Konstitucionālo tiesību komisija viedoklī sniegusi savu esošās situācijas izvērtējumu, analizējusi Saeimā otrajā lasījumā 2010.gada 15.aprīlī pieņemto likumprojektu „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kā arī izteikusi priekšlikumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulējumam, it sevišķi, lai nostiprinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskas valsts iekārtā.
Viedokļa par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā gala secinājumiApkopojot viedoklī izklāstīto, komisija jautājumā par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā nākusi pie šādiem secinājumiem:
1) Spēkā esošais elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesiskais regulējums (likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Radio un televīzijas likums) ir būtiski nepilnīgs un novecojis. Tas neatbilst Eiropas Savienības tiesību priekšrakstiem un neapraksta modernos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, internetu un ciparu (digitālo) apraidi. Spēkā esošie likumi neparedz vienotu terminoloģiju elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulējumā.
2) Jauna tiesiska regulējuma radīšana elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir nepieciešama viedoklī norādīto nepilnību dēļ. To paredz arī prasība ieviest Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos.
3) Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu. Saeimas Komisijai ieguldot apjomīgu darbu, likumprojektā ietverti svarīgākie elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības noteikumi. Vienlaikus likumprojekts atsevišķos šajā viedoklī apskatītajos jautājumos ir nepietiekošs un to nepieciešams papildināt, it īpaši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu reglamentācijā.
4) Nepieciešams normatīvi nostiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašo nozīmi demokrātiskā iekārtā. Tā regulējums jāveido pēc šāda principa: sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi ir radīti sabiedrībai, tos finansē sabiedrība un tos kontrolē sabiedrības pārstāvji.
5) Likumprojektā nepieciešams precīzāk noteikt un, galvenais, ar attiecīgiem mehānismiem nodrošināt, ka Latvijas specifiskajos apstākļos elektronisko plašsaziņas līdzekļu, it sevišķi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkcija ir veicināt sabiedrības izpratni par Latviju kā nacionālu valsti, veicināt latvisko identitāti, latviešu valodu, kultūru, mākslu, tradīcijas, veicināt demokrātisko patriotismu, sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, padziļināt izpratni par nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un latviešu tautas vēsturi. Likumprojektam būtiski jāuzlabo latviešu valodas lietošanas apjoms un jāveicina latviskā vide Latvijas informācijas un kultūras telpā.
6) Likumprojekts neparedz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās neatkarības garantijas saistībā ar finanšu resursu pietiekamību un to piešķīruma prognozējamību. Likumprojektam jānostiprina redakcionālā neatkarība, paredzot pietiekama un prognozējama finansējuma modeli, kas novērstu iespējas izdarīt politisku spiedienu uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli, izmantojot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansēšanas sviru.
7) Likumprojektā jāparedz neatkarīgs mehānisms sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa programmas satura veidošanai un jāgarantē žurnālistu korpusa darbības patstāvība tādu jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, kas skar programmu saturu.
8) Jānovērš pastāvošā interešu konflikta situācija, kurā viena uzraudzības iestāde kontrolē visus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tai skaitā arī tos plašsaziņas līdzekļus, kuros šī iestāde realizē valsts kā īpašnieka pilnvaras. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padome jāveido pēc principa, ka tajā pārstāvētas pilsoniskās sabiedrības dažādas jomas, piemēram, padomē darbotos pazīstami un respektēti kultūras, mākslas, zinātņu un izglītības nevalstisko organizāciju izvirzīti pārstāvji ar nevainojamu reputāciju. Padomes locekļi pārstāv sabiedrības intereses, tāpēc tie jāizvēlas atklātā Saeimas balsojumā.
9) Sabiedriskais pasūtījums ir pats svarīgākais programmatiskais uzdevums, ko sabiedrība dod sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, tāpēc sabiedriskā pasūtījuma process, pasūtījuma veidošana, tā izpildes kontrole ir iespējami precīzi jāapraksta likumprojektā. Sabiedriskā pasūtījuma izpilde jāpakļauj stingrai Padomes un sabiedrības pārstāvju kontrolei.
10)Ja likumprojektu pieņems esošajā redakcijā, spēku zaudēs ierobežojumi attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu nepieļaujamu koncentrāciju un monopolizāciju politisko un sabiedrisko organizāciju interesēs, tādējādi radot elektronisko plašsaziņas līdzekļu politiskas koncentrācijas risku un draudus politiskajam plurālismam. Latvijas demokrātijas attīstības stadijā nepieļaujama mediju koncentrācija var būtiski iedragāt personas tiesības uz vārda brīvību un radīt negatīvas sekas politiskajiem procesiem valstī.
11)Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisija ir veikusi nozīmīgu darbu, īsā laika posmā sagatavojot likumprojektu. Vienlaikus, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/65/EK ieviešanu, nav ņemti vērā nozīmīgi apsvērumi. Ja tos vairs nebūtu iespējams iekļaut šajā likumprojektā, tad tie jāiekļauj jaunā likumā, kura sagatavošana jāsāk nekavējoties. Tas var būt gan likumprojekts par būtiskiem grozījumiem un papildinājumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, vai, vēl labāk, tas varētu būt atsevišķs likums par Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Izstrādājot jauno likumprojektu, būtu turpināma Saeimas komisijas uzteicamā prakse iesaistīt sabiedrības pārstāvjus un ekspertus, kā to Saeimas komisija ir konsekventi darījusi likumprojekta izstrādē.
Konstitucionālo tiesību komisiju Valsts prezidents Valdis Zatlers izveidoja 2007.gadā, pēc amata pilnvaru uzsākšanas. Tās mērķis ir sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, kā arī veikt zinātnisko analīzi par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju.
Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs ir Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits(Prof.Dr.iur.h.c.,Assessor iur.,Dipl.-Pol.). Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kusiņš (Dipl.iur.); Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa (Mag.iur.); Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits (Dr.iur.); Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Daiga Rezevska (Dr.iur.); Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Ineta Ziemele (Dr.iur.).