Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena
2010.gada pavasaris bija nozīmīgs ar plašiem Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas pasākumiem. Tiem gatavojoties, Valsts prezidents vadīja svētku organizēšanas Goda komiteju. Svētkus pēc Valsts prezidenta aicinājuma rīkoja valsts institūcijas, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskas organizācijas un privātpersonas. Latvijas iedzīvotāji tika mudināti atcerēties 1990.gada 4.maija notikumu politisko, juridisko un emocionālo nozīmi un svinēt mūsu valsts atgūto brīvību, savukārt jaunajai paaudzei – vairāk uzzināt par šo Latvijas vēsturē nozīmīgo notikumu. Valsts prezidenta iniciatīvas pamatā bija vēlme, lai 4.maijs kā Latvijas neatkarības atjaunošanas svētki iesakņotos Latvijas svētku kalendārā un iedzīvotāju sirdīs. Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena bija iespēja arī pateikt paldies cilvēkiem, kuri sekmēja neatkarības atjaunošanu un stāstīt par neatkarības atgūšanas laiku jaunajai paaudzei, kura kopš savas dzimšanas bauda iespējas, ko dāvā Latvijas valsts atgūtā brīvība.
Latvijas vēsture un patriotiskā audzināšana
Cieņa pret Latvijas vēsturi, patriotisms un savas zemes mīlestība ir Valsts prezidentam īpaši tuvas tēmas, un viņš izmanto katru iespēju, lai mudinātu jauno paaudzi apzināties savu piederību Latvijai. Piemēram, atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu, Valsts prezidents aicināja visas Latvijas izglītības iestādes veltīt šim notikumam īpašu mācībstundu. Arī Valsts prezidents pats labprāt viesojas gan latviešu plūsmas, gan mazākumtautību skolās, lai diskutētu ar jauniešiem par patriotismu, tā izpausmēm un nozīmi mūsdienās.
Gada garumā dažādos pasākumos Valsts prezidents ir ticies un kopīgi darbojies ar skautiem, gaidām un jaunsargu organizācijas biedriem – pavasarī kopīgi iestādīta kastaņu un liepu aleja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās „Auči”, Lielajā Talkā 24.aprīlī sakopts Skrīveru Dendroloģiskais parks un rudenī skautu un gaidu nometnē pie kopīga ugunskura diskutēja par katra cilvēka iespējām būt noderīgam un uzticīgam Latvijai.
Valsts prezidents 2010.gadā turpināja sekot līdzi nozīmīgu atceres vietu projektiem un aktīvi piedalīties to veidošanā. Kokneses salā topošajā „Likteņdārzā” līdzās citiem sakopšanas un labiekārtošanas darbiem tika uzsākta amfiteātra būvniecība, kura akmens krāvumam savus līdzatvestos akmeņus pievienoja arī Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze. Ir plānots, ka tuvākajos gados uz “Likteņdārzu” aizceļos arī Hirosimas Miera akmens – viens no tramvaja sliežu bruģakmeņiem, kas atradās pie 1945.gada augustā Hirosimā notikušā atomsprādziena epicentrā. Šo simbolisko dāvinājumu Latvijas tautai Valsts prezidents maijā pieņēma no Japānas „Miera Akmens” asociācijas. Hirosimas Miera akmens šobrīd ir novietots Rīgas pils dārzā, kur tas ir cieši saaudzis ar Latvijas laukakmeni kā divu tautu likteņstāsti kopā vienotā simbolā.
Savukārt septembrī Valsts prezidents piedalījās Kārlim Ulmanim veltītā pieminekļa atklāšanā bijušā Valsts prezidenta dzimtajās mājās – Dobeles novada „Pikšās”. Bet Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas Brāļu kapu kompleksa atjaunošanas gaitā nozīmīgākais notikums bija depozitārija „Svešumā kritušajam kareivim” atklāšana.
Cieša sadarbība ir izveidojusies ar Rīgas pilī esošo Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, ar ko 2010.gadā kopīgi rīkota gan Muzeju nakts, kuras laikā pirmo reizi interesenti varēja apskatīt pili kā vienotu kompleksu un ielūkoties arī Valsts prezidenta rezidences daļā, gan Lāčplēša dienai veltīts pasākums Rīgas pils senākajā pagalmā, kur Brīvības cīņu laika sajūtas iedzīvināja vēsturiskie fotoattēli, karavīru dziesmas un ugunskurs.
Dziesmu un deju svētku kustība
2010.gada jūlijs piestrāvoja Latviju ar jauneklīgu prieku un latviskās dziesmās un dejās ieausto kultūras mantojuma skaistumu, jo X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā pulcēja vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku. Valsts prezidents Valdis Zatlers bija šo svētku patrons, lai paustu valsts lepnumu par Latvijas bērnu un jauniešu dziesmas un dejas mīlestībai un apliecinātu, ka diriģentu un deju kolektīvu vadītāju ieguldītais ikdienas darbs veido pamatu dziesmu un deju svētku kustības pārmantojamībai.
Kā pieaugušo, tā skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir kulminācija regulāram kultūras darbam visā Latvijā, un šis darbs veido nozīmīgu kustību, kas nodrošina kultūras un garīgo vērtību pārmantošanu. Dziesmu un deju svētki ir arī lielisks integrācijas un vienojošas kopā būšanas piemērs, tāpēc rudenī pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ir uzsākta diskusija par mazākumtautību skolu aktīvāku iesaisti svētku norisē. Tāpat Valsts prezidents ir izteicis atbalstu plašākai Mežaparka kompleksa izmantošanai, lai popularizētu dziesmu un deju svētku tradīcijas svētku starplaikā.
Zaļa, tīra un dinamiska Latvija
2010.gada 24.aprīlī jau trešo gadu pēc kārtas visā Latvijā notika Lielā Talka, un jau kopš pirmās nacionālā mēroga Latvijas sakopšanas akcijas 2008.gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir tās patrons un aktīvs dalībnieks. Valsts prezidents ir gandarīts, ka viņa aicinājumam piedalīties Lielajā Talkā atsaucās ne tikai daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet pavasara lielajos sakopšanas darbos iesaistījās daudzu Valsts prezidenta patronāžu dalībnieki, piemēram, „Iespējamās misijas” programmas skolotāji kopā ar saviem skolēniem. Valsts prezidents Lielo Talku ar lepnumu ir pieminējis vairākās ārvalstu vizītēs un uzņemot valstu vadītājus Rīgā, aicinot talkot arī citās valstīs. Lielās Talkas idejai 2010.gadā ir pievienojušās vairāk nekā 10 valstis un vides sakopšanas akcijas starptautiskā mērogā tiek apvienotas zem lozunga „Let’s do it!”.
Valsts prezidents allaž ir augsti vērtējis kvalitatīvus, dabiskus un Latvijā ražotus produktus kā nacionālo vērtību un apliecinājumu vietējo uzņēmēju varēšanai. Uzteicot un atbalstot nacionālo kvalitātes zīmi „Zaļā karotīte”, Valsts prezidents ir iestājies par vajadzību popularizēt Latvijas ražotāju veikumu un lepoties ar to, ko arī vienmēr pats aktīvi ir veicis ārvalstu vizīšu ietvaros, uzņemot citu valstu delegācijas Latvijā un apmeklējot Latvijas novadus.
Labdarības akcijas
Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze arī 2010.gadā apmeklēja un atbalstīja tradicionālās labdarības akcijas „Eņģeļi pār Latviju” un „Labestības diena”, priecājās par integratīvā mākslas festivāla „Nāc līdzās” dalībnieku talantiem. Īpašs prieks Valdim Zatleram ar kundzi ir par iespējām redzēt un sveikt tādus ar pašaizliedzību un mīlestību veidotus projektus kā Jēkabpils novada Kalna pagasta „Kalna Krūkliņos” atklātais psiholoģiskās rehabilitācijas centrs „Dūjas” bērniem ar onkoloģiskajām un hematoloģiskajām saslimšanām.
Pērn Valsts prezidents tikās arī ar projektu „Latvijas lepnums” un „Gada varonis” laureātiem. 2010.gadā tika turpināta arī jaukā tradīcija decembra sākumā aicināt stiprās un kuplās Latvijas ģimenes uz Rīgas pili, lai kopā iedegtu Rīgas pils egli, bet Ziemassvētku rītā kopā ar bērniem no bērnu namiem viesoties dzīvnieku patversmē.