Cildinājuma rakstu Valsts prezidents piešķir pēc savas iniciatīvas. To pasniedz gan par atsevišķu nozīmīgu darbu, gan par ilggadēju ieguldījumu Latvijas valsts un sabiedrības labā.
Publicēts: 29.03.2021.
Jūlijā ASV dzīvojošajam ķirurgam Pēterim Zvejniekam
20. jūnijā vides aizsardzības un sabiedriskajam darbiniekam Guntim Jānim Eniņam
7. jūnijā tēlniecei Artai Dumpei
7. jūnijā rakstniekam Ērikam Hānbergam
10. maijā bijušajam Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājam, pētniekam Indulim Zālītem
10. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda docētājai un koncertmeistarei Ilzei Dzērvei
10. maijā mecenātei Inārai Teterevai
10. maijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājai Dacei Gardovskai
6. februārī dejotājai un horeogrāfei Vijai Vētrai
20. decembrī bijušajam Latvijas Augstākās Padomes deputātam Kazimiram Šļakotam
20. decembrī pianistam Ventim Zilbertam
20. decembrī baleta māksliniecei Litai Beiris
20. decembrī fotogrāfam Pēterim Korsakam
20. decembrī politiķei Sandrai Kalnietei
5. decembrī bijušajam Augstākās Padomes deputātam Jānim Škaparam
27. oktobrī mākslas vēsturniekam Eduardam Kļaviņam
17. oktobrī komponistam Zigmaram Liepiņam
31. augustā Dailes teātra aktierim un kino aktierim Gunāram Placēnam
30. augustā diriģentam Aleksandram Viļumanim
30. augustā tiesību zinātņu doktoram, politiskajam un sabiedriskajam darbiniekam Valdim Birkavam
30. augustā senatoram, ilggadējam bijušajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam
17. jūnijā diriģentam Jānim Erenštreitam
16. jūnijā aktierim un režisoram Jurim Strengam
17. maijā Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes prodekānei profesorei Dr. oec. Ingai Lapiņai
29. aprīlī juristei Ilmai Čepānei
31. martā valodniecei, politiķei, bijušajai Valsts valodas centra direktorei Dzintrai Hiršai
17. martā animācijas filmu režisorei Rozei Stiebrai
8. martā literatūrzinātniecei, valodniecei, profesorei un politiķei Janīnai Kursītei-Pakulei
Februārī Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdim, latviešu sabiedriskajam darbiniekam Kanādā Andrim Ķesterim
28. februārī mūziķim Ralfam Eilandam par ieguldījumu koncerta “Ukrainas brīvībai” rīkošanā
28. februārī bijušajam Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam (atv.) Raimondam Graubem par ilggadējo ieguldījumu Latvijas drošībā
22. februārī aktrisei Baibai Indriksonei par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā
Februārī sabiedrisko mediju labdarības maratona “Dod pieci!” komandai par nozīmīgo kopdarbu un ieguldījumu Latvijas sabiedrības un valsts labā
Februārī aktrisei Lidijai Pupurei par radošā mūža darbu un mākslinieciski bagāto devumu Latvijas teātrī un kultūrā
Februārī dziedātājai Margaritai Vilcānei par radošā mūža darbu un izcilo devumu Latvijas mūzikā un kultūrā
4. oktobrī akadēmiķim Tālavam Jundzim par nepārvērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, drosmi mūsu atgūtās brīvības nosargāšanā un nevardarbīgās pretošanās kustības pētniecībā un vēsturiskās atmiņas veidošanā
Septembrī komponistam Mārtiņam Braunam par izcilo ieguldījumu latviešu mūzikā, radošo mūžu un augstvērtīgo sniegumu Latvijai un tās cilvēkiem
Septembrī dzejniekam Knutam Skujeniekam par izcilo ieguldījumu modernās literārās latviešu valodas attīstībā
Augustā komponistam Borisam Rezņikam par nepārvērtējamo radošo ieguldījumu Atmodas vēsturē tik nozīmīgajā Baltijas ceļā, vienojot trīs brāļu tautas dziesmā “Atmostas Baltija”
Augustā Latvijas Republikas goda konsulam Velsā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andrim Tauriņam par ilggadējo pašaizliedzīgo darbu, nodrošinot latviešu kopienas intereses Velsā un uzturot latviešu identitāti
15. augustā Viņa Ekselencei bīskapam Jānim Bulim par svētīgo veikumu Liepājas bīskapa un Rēzeknes–Aglonas bīskapa amatā
29. jūlijā mākslas vēsturniekam un gleznotājam Imantam Lancmanim par mūža darbu Rundāles pils atdzimšanā
13. jūlijā profesoram Gunāram Bīberam par izcilo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā, Latvijas Kultūras akadēmijas dibināšanā un augsto mākslas un humanitāro zinātņu standartu izveidošanā
13. jūlijā profesoram Dr. iur. Andrejam Vilkam par nozīmīgo ieguldījumu juridiskajā izglītībā Latvijā
10. maijā Vatikāna radio Latviešu redakcijai, cildinot redakcijas žurnālistus par nenogurstošu darbu klausītāju un Latvijas labā
22. aprīlī bijušajai ilggadējai Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniecei un bijušajai Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājai Ritai Aksenokai par ieguldījumu Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta izveidē un Apžēlošanas likuma izstrādē
21. aprīlī Dr. habil. phil. Maijai Kūlei par profesionālo un zinātnisko mūža darbu, stiprinot Latvijā filozofijas un humanitāro zinātņu pozīcijas
10. aprīlī Dr. art. Arnoldam Laimonim Klotiņam par mūža veikumu muzikoloģijā un mūzikas izpētē, kā arī devumu Trešās Atmodas kustībā
23. martā arhitektei Zaigai Gailei par lielo ieguldījumu Rīgas arhitektūras mantojuma saglabāšanā, spējot harmoniski apvienot senatnīgo ar laikmetīgo
22. martā Valteram Nollendorfam par neatsveramo ieguldījumu, izveidojot Latvijas Okupācijas muzeju par neaizstājamu Latvijas atmiņas institūciju
24. februārī Latvijas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (2014–2016), sveicot viņu 70 gadu jubilejā un augsti novērtējot L. Straujumas godprātīgo darbu Latvijas labā
19. februārī ilggadējai tiesu medicīnas ekspertei Veltai Volksonei 90 gadu jubilejā un godinot viņas profesionālo devumu Latvijas tiesu medicīnā
13. februārī rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam, sveicot nozīmīgajā jubilejā un godinot profesionālo devumu
13. februārī profesoram Dr. iur. Romānam Apsītim, sveicot nozīmīgajā jubilejā un godinot profesionālo devumu
11. janvārī arhitektam Andrim Kronbergam 70. gadu dzimšanas dienā par darbu mūža garumā, lai atklātu latviešu laikmetīgās arhitektūras augstākās virsotnes ciešā sasaistē ar filosofiju un mūziku
19. decembrī viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam par biedrības “Latvijas ģenerāļu klubs” paveikto – kopš 2011. gada organizēti patriotiski izglītojoši pasākumi ārpus Rīgas, lai jauniešos veidotu dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē
18. decembrī Veltai Sniķerei par godu dzejnieces 100. dzimšanas dienai, uzsverot dzejnieces spilgto un nozīmīgo pienesumu latviešu kultūrā
8. decembrī profesoram Dr. iur. Aivaram Endziņam, godinot viņa 80 gadu jubileju, uzsverot A. Endziņa godprātīgo un profesionālo darbu un ieguldījumu Latvijas neatkarības un tiesiskās sistēmas atjaunošanā un demokrātiskas, tiesiskas valsts nostiprināšanā
14. novembrī Viņa Eminencei Romas katoļu baznīcas kardinālam Jānim Pujatam par viņa ieguldījumu draudzīga dialoga un ciešas sadarbības veicināšanā starp Latvijas valsti un Romas katoļu baznīcu, kā arī pašaizliedzīgo kalpošanu Latvijas cilvēkiem un visai Latvijas sabiedrībai
18. septembrī Dr. hist. h. c. Marģeram Vestermanim par mūža darbu Latvijas sabiedrības vēsturiskās atmiņas veidošanā, Latvijas ebreju vēstures dokumentēšanā un traģisko holokausta vēstures lappušu izpētē
22. jūlijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesoram Dr. philol. Jānim Sīlim par nozīmīgo ieguldījumu valodniecības un tulkošanas nozares attīstībā Latvijā
9. jūnijā Latvijas Republikas vēstniecei Ainai Nagobads-Ābolai par mūža ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā un godinot 100. dzimšanas dienā
16. februārī Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumu izpildītājam, ilggadējam tiesnesim Aldim Stienim par mūža ieguldījumu Latvijas valsts tieslietu sistēmas attīstībā
12. decembrī Viktoram Avotiņam par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas Tautas Frontes izveidē
11. novembrī jauniešu korim “Kamēr…” par trīsreiz iegūto Eiropas kormūzikas balvu Grand Prix
19. oktobrī Mārtiņam Rītiņam pateicībā par izcilo devumu Latvijas ēdienu un restorānu kultūras veidošanā un bagātināšanā
4. oktobrī Viņa Eminencei Rīgas un visas Latvijas Metropolītam Aleksandram, pateicoties par nesavtīgo darbu kristīgo vērtību, miera un saskaņas nostiprināšanā Latvijas sabiedrībā un tās sekmīgā saliedēšanā
13. septembrī Valsts prezidentam Guntim Ulmanim (1993–1999) 80 gadu jubilejā pateicībā par Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu un par izcilu Valsts prezidenta pienākumu pildīšanu Latvijas valstij sarežģītā laikā
29. augustā ilggadējai Valsts prezidenta kancelejas darbiniecei Sarmītei Fogelei par ilggadējo pašaizliedzīgo darbu Rīgas pilī