Likums “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 14. jūnijā nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā.
Valsts prezidents, nododot Saeimā 2019. gada 6. jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizējai caurlūkošanai, aicina Saeimu rūpīgi vērtēt, kādus uzlabojumus Sabiedrības integrācijas fonda padomes darbā iecerēts panākt, no tās izslēdzot plānošanas reģionu pārstāvjus un paredzot, ka Sabiedrības integrācijas fonda padomē turpmāk darbosies teju puse no Ministru kabineta kopā ar četru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Likuma otrreizējas caurlūkošanas rakstā Valsts prezidents arī norāda uz likumā pieļautajām nepilnībām saistībā ar lēmumu pieņemšanas un Sabiedrības integrācijas fonda padotības regulējumu.
Valsts prezidents lūdz Saeimu vēlreiz rūpīgi vērtēt, kādi pilnveidojumi ir nepieciešami un piemēroti, lai uzlabotu Sabiedrības integrācijas fonda darbu un sekmētu sabiedrības integrāciju.
Likums “Grozījums Darba likumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 9. novembrī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumu Darba likumā.
Valsts prezidents, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai, uzsver, ka valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkst nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus.
Valsts prezidents atzinīgi novērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.
Tomēr Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.
Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.
“Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji – vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums,” norāda Valsts prezidents.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt 2018. gada 1. novembrī pieņemtā likuma “Grozījums Darba likumā” samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.
Likums “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 9. februārī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildu izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.
Valsts prezidents arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Raimonds Vējonis atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kuras nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudz gadu.
“Ieguldot Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2014.–2020. gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildu ieņēmumus,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017. gada 10. novembrī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”.
Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.
“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsver Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.
“Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,” uzskata Valsts prezidents. Tāpēc Raimonds Vējonis aicina Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kur amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.
Likums “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”
2017. gada 30. jūnijā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā.
“Atzinīgi vērtēju likumdevēja centienus pilnveidot finanšu instrumentu tirgus regulējumu, lai preventīvi mazinātu iespējas, ka vairākuma akcionāri varētu negodprātīgi izvairīties no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šī pienākuma neizpildīšana būtiski aizskar mazākuma akcionāru tiesības, un tam ir negatīva ietekme uz akciju cenu. Tomēr likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, ko varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas var nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību,” norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumos (konkrēti 74.1 pantā) izvēlētais risinājums mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai ir pretējs šajā likumā paredzētajam obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma mērķim. Likumdevējs nav veicis izvērtējumu par jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā ietverto preventīvo un sodošo mehānismu efektivitāti un ietekmi uz finanšu tirgus dalībniekiem. Neveicot šādu izvērtējumu un paredzot jaunu regulējumu, pastāv risks izjaukt līdzsvaru starp mazākuma akcionāru interešu un vairākuma akcionāru interešu aizsardzību.
Likums “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”
2017. gada 30. jūnijā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Šāds lēmums pieņemts, jo Saeimas pieņemtais regulējums ir pretrunīgs un tā pieņemšanā nav ievērots Saeimas kārtības rullis.
“Lai sekmētu atklātību un caurskatāmību valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumā, kā arī neradītu turpmākas neskaidrības jautājumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanu, nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums. Nav pieļaujams, ka likumdevējs dažādos likumos veido atšķirīgu viena un tā paša jautājuma regulējumu,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei norādījis Valsts prezidents, vēršot uzmanību, ka pieņemtais regulējums ir pretrunā ar Saeimas vēl pirms tikai diviem mēnešiem pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumi paredz, ka turpmāk iestāžu tīmekļvietnēs tiktu publiskota un 10 gadu glabāta informācija par visām amatpersonām un darbiniekiem katru mēnesi visām izmaksātajām naudas summām. Šāda informācija var saturēt personas sensitīvus datus, piemēram, par likumā paredzēto pabalstu izmaksu, kas saistīta ar bērnu invalīdu vai tuvinieka nāvi, un tādējādi aizskart personas privāto dzīvi. Tik apjomīgas informācijas ilglaicīga glabāšana interneta vidē personām liedz iespēju saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to dzēšanu arī 10 gadu periodā pēc tam, kad persona vairs nestrādā publiskajā sektorā un atalgojumu no valsts budžeta nesaņem.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents lūdzis rūpīgi izvērtēt Saeimas pieņemto grozījumu atbilstību personu datu aizsardzības un aprites prasībām, kā arī rast līdzsvarotu risinājumu Satversmes 100. un 96. pantā garantēto pamattiesību īstenošanai. Raimonds Vējonis arī informē, ka 2017. gada 30. jūnijā saņemta Datu valsts inspekcijas vēstule, kur vērsta uzmanību uz likumā ietvertā regulējuma neatbilstību fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un lūgts likumu neizsludināt.
Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”
2017. gada 16. jūnijā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Lēmums pieņemts, jo likuma grozījumu pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.
“Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus,” norāda Raimonds Vējonis.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Šāds regulējums ir plašāks par likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto un nesamērīgi sašaurina iespējamo kredītiestādes likvidatoru un maksātnespējas administratoru kandidātu loku, ierobežojot iespējas atrast labāko kandidātu.
Likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”
2017. gada 20. maijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai š. g. 11. maijā pieņemto likumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Valsts prezidents atzinīgi novērtējis likumā ietvertos alkohola tirdzniecības ierobežojumus un virzību uz atteikšanos no alkohola tirdzniecības lielās tilpuma vienībās plastmasas pudelēs. Vienlaikus Valsts prezidents aicinājis vērtēt iespējas vispār atteikties no plastmasas iepakojuma izmantošanas alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē.
“Alkoholisko dzērienu tirdzniecības plastmasas iepakojumā aizliegums daudz lielākā mērā samazinātu alkohola pieejamību un patēriņu un uzlabotu kopējo sabiedrības veselību,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents arī norādījis, ka likuma ieviešanas gaitā nebūtu vēlams saražotā plastmasas iepakojuma apjoma ievērojams pieaugums.
Likumā arī noteikts, ka grozījumu stāšanās spēkā tiek atlikta līdz 2020. gada 1. septembrim. Valsts prezidents aicina Saeimu vērtēt, vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem ir pamatota un kāds laika periods patiešām būtu nepieciešams, lai pienācīgi sagatavotos jaunajam regulējumam.
Likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””
2017. gada 31. martā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai š. g. 23. martā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.
“Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.
Likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”
2016. gada 2. decembrī Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2016. gada 23. novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar ko rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.
Raimonds Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.
“Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.
Likums “Grozījumi Jūras kodeksā”
2016. gada 11. jūnijā Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2016. gada 2. jūnija sēdē pieņemto likumu “Grozījumi Jūras kodeksā”, jo likumā esošie trūkumi liek apšaubīt tā kvalitāti un skaidrību, kā arī iespējas likumu piemērot.
Iepazīstoties ar likuma tekstu, konstatēts, ka likumā ir ietverts jauns atpūtas kuģu veids – sporta buru jahtas, taču likumā nav noteikta neviena pazīme, kas raksturotu sporta buru jahtas un ļautu tās nošķirt no citiem kuģošanas līdzekļiem. Vienlaikus likumā paredzēta īpaša sporta buru jahtu sertifikācijas kārtība, paredzot izņēmumu no līdzšinējās kuģu reģistrācijas kārtības, un pilnvaro šo uzdevumu veikt privātpersonai – Latvijas Republikā atzītai burāšanas sporta federācijai.
Taču likums liedz minētajai sporta federācijai izpildīt administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu prasības, jo likumā nav ietverta neviena norma, kas regulētu sertifikācijas procesu. Likumā arī nav ietverta neviena norma, kas varētu tikt vērtēta kā tiesisks pamats buru jahtu atzīšanai par sporta buru jahtām, attiecīgi radot pamatu piedalīties ūdens satiksmē uz atšķirīgiem noteikumiem nekā pārējām ūdens satiksmē iesaistītām personām.
Vēstulē Saeimai Valsts prezidents uzsvēris, ka atbalsta iniciatīvas, kas atceļ nepamatotus administratīvos slogus, tostarp varētu sekmēt buru sporta attīstību Latvijā. Tomēr, izskatot Saeimas 2016. gada 2. jūnija sēdē pieņemtos grozījumus Jūras kodeksā, secināts, ka likumā esošie trūkumi liedz iespējas likumu efektīvi piemērot atbilstoši tā mērķim. Nododot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicinājis Saeimu likumu pilnveidot.
Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”
“Grozījumi Imigrācijas likumā parāda nepilnības likumdošanas procesā, kad trešajā lasījumā tiek sasteigti virzīti un Saeimā atbalstīti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kas rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu atbilstoši tā mērķim,” norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2016. gada 29. aprīlī pieņemot lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Iepazīstoties ar likuma tekstu un tā izstrādes materiāliem, Valsts prezidents konstatējis, ka likumā pieļautās nepilnības ir tik būtiskas, ka tās nepieciešams novērst līdz likuma izsludināšanai.
Nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, ko nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kur ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi 5 000 euro apmērā par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs.
Valsts prezidents nav apšaubījis Saeimas tiesības noteikt papildu prasības atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai, taču norādījis uz nepieciešamību nodrošināt skaidru un precīzu pāreju uz jauno regulējumu. “Trešajā lasījumā atbalstītais priekšlikums par jaunām prasībām atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai radījis virkni pretrunu pieņemto Imigrācijas likuma grozījumu tekstā. Lai nodrošinātu sekmīgu likuma piemērošanu, šīs pretrunas ir jānovērš,” secinājis Valsts prezidents.
Likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”
Secinot, ka likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2015. gada 7. novembrī nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas pieņemtais likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu. Likuma normas, kas šobrīd tiek grozītas, vēl tikai 2014. gada 23. oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē.
“Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms,” uzsver Valsts prezidents. Tāpēc Raimonds Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam. “Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus,” norāda Valsts prezidents.