Valsts prezidents Andris Bērziņš ir uzņēmies aizbildnību pār Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas projektu.
2011. gada 10.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Rīgas Brāļu kapu III depozitārija svinīgajā atklāšanā. Depozitārijs veltīts visiem, kas veidojuši Brāļu kapus no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām atbalstījuši Brāļu kapu ansambļa būvniecību, iekārtošanu, kā arī atjaunošanas, restaurācijas un labiekārtošanas darbus. Uzrunājot sanākošos depozitārija atklāšanas pasākuma viesus, Andris Bērziņš izteica pateicību visiem atbalstītājiem par nesavtīgo devumu un uzsvēra, ka Rīgas Brāļu kapi ir neapšaubāms Latvijas mūžības simbols.
2011.gada 11.novembrī Valsts prezidents piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā pie Mūžīgās Uguns Brāļu kapos un nolika svecīti cīņās kritušo karavīru piemiņai pie Rīgas pils mūra. Savukārt vakarā Valsts prezidents piedalījās Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā Rīgas pils pagalmā, kuru jau ceturto gadu pēc kārtas organizēja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pasākuma ietvaros notika arī labdarības akcija, kuras laikā saziedotie līdzekļi tika novirzīti Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas ar skulpturālās grupas „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” restaurācijai.
2011.gada 13.decembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās grāmatas „Rīgas Brāļu kapi. 1915-1936-2011” atvēršana pasākumā, kas norisinājās Rīgas Latviešu biedrības namā. Grāmata izdota, atzīmējot 75. gadskārtu kopš Rīgas Brāļu kapu oficiālās atklāšanas 1936. gada 11. novembrī. Jubilejas izdevums tapis sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru, tās izdošanu finansējis Rīgas Brāļu kapu atbalsta fonds Austrālijā.
Grāmatā tiek piedāvāts plašs tēmu loks – Brāļu kapu apbedījumu vēsture, sākot no ziņām par pirmajiem apbedījumiem Brāļu kapos 1915. gadā un beidzot ar mūsdienās veiktajiem pārbedījumiem; Brāļu kapi aplūkoti kā arhitektūras, dārzu mākslas un tēlniecības ansamblis; sniegtas ziņas par Brāļu kapu izbūvi, lietotajiem materiāliem, to restaurāciju un atjaunošanu; stāstīts par Brāļu kapu pārvaldi un uzturēšanu kopš to ierīkošanas sākumiem; apskatīts brāļu kapu fenomena veidošanās Eiropā un Latvijā; Brāļu kapi grāmatā atklāti kā piemiņas un atceres vieta, valsts nacionālais simbols un visas tautas svētnīca.
2012. gada 27. jūnijā turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Latviešu virsnieku apvienība (LVA) pārstāvjiemKopumā Labas gribas manifesta ietvaros ir noritējušas 9 sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem.
2012. gadā Valsts prezidents Andris Bērziņš aizsāka tradīciju un ik gadu 8. maijā aicina Rīgas Brāļu kapos uz klusuma brīdi pie mūžīgās uguns pulcēties kara dalībniekus un visus, kam dārga kritušo piemiņa.
2012. gada 21. oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš, īsi pirms izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles 125. Gadskārtas, atklāja Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galeriju.
2013. gadā Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Brāļu kapu noslēdzošās sienas „Māte Latvija kritušajiem dēliem” atklāšanā.
2014. gada un 2015.gada 8. maijā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, kā jau ierasts, Valsts prezidents piedalījās svinīgā vainagu nolikšanas ceremonijā Brāļu kapos.
Brāļu kapu ansambļa atjaunošanas koncepcija līdz 2015. gadam paredz pilnībā restaurēt un atjaunot ansambli pēc tā vēsturiskā projekta.
Vairāk:
Saistītās ziņas:
Foto: Dalība Rīgas Brāļu kapu III depozitārija svinīgajā atklāšanā
Video: Rīgas Brāļu kapu III depozitārija svinīgā atklāšana 10/11/2011
Foto: Lāčplēša diena
Video: Andris Bērziņš piedalās Lāčplēša dienai veltītajos pasākumos 11/11/2011
Foto: Dalība grāmatas „Rīgas Brāļu kapi. 1915-1936-2011” atvēršanas svētkos