Valsts prezidents bija Latvijas valsts simtgades svinību patrons. Viņš izveidoja Simtgades padomi, kurā bija iesaistīti visi bijušie Latvijas Valsts prezidenti.
2016. gadā Simtgades padome sanāca uz divām sēdēm, kurās uzklausīja kultūras ministres Daces Melbārdes ziņojumu par Latvijas valsts simtgades svētku plānošanā paveikto, kā arī apsprieda svētku organizāciju un galvenās svētku pasākumu ieceres. Simtgades padomes locekļi aicināja veidot un atbalstīt tādus projektus, kuros varētu iesaistīties katrs Latvijas iedzīvotājs, kā arī mudināja ikvienu padomāt par savu dāvanu valstij tās lielajos svētkos.
2016. gada 15. decembrī Rīgas pilī risinājās Latvijas valsts simtgades ieskaņas pasākums “Latvijas karoga ceļš”. Iniciatīvas ietvaros līdz pat Latvijas valsts simtajai dzimšanas dienai visu pasauli apceļos un dažādās tās vietās mītošos Latvijas cilvēkus apciemos Latvijas valsts karogs un īpaša vēstījumu grāmata, kurā ikviens būs aicināts ierakstīt savu vēlējumu Latvijai. Pirmais ieraksts vēstījumu grāmatā tapa Rīgas pilī, to veica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņam sekoja Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komitejas “Svētku rota” locekļi.
2017. gada 5.aprīlī Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā pasākumā Rīgas pilī tikās ar Latvijas valsts simtgades norišu veidotājiem - vairāk nekā 300 simtgades svētku organizatoriem no visas Latvijas. Pasākumā tika prezentēti jau paveiktie priekšdarbi un lielākie 2017. gadā gaidāmie simtgades notikumi.
2017. gada 26. aprīlī Valsts prezidents piedalījās Latvijas simtgades loterijas projekta atklāšanas pasākumā, kuru par godu Latvijas valsts simtgadei īsteno Finanšu ministrija un VAS “Latvijas Loto”. Tas bija līdz šim nozīmīgākais nacionālās momentloterijas projekts un ietvēra vērienīgu stipendiju atbalsta programmu spožākajiem vidējās izglītības iestāžu absolventiem.
4. maijā ar Baltā galdauta svētkiem un ozolu stādīšanas akciju “Apskauj Latviju” oficiāli sākās Latvijas valsts simtgades svinības, kuras noritēs līdz pat 2021. gadam un kulmināciju piedzīvos 2018. gada 18. novembrī. Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27. gadadienai un vienlaikus arī Latvijas Valsts simtgades pasākumu atklāšanai, Valsts prezidents piedalījās vairākos pasākumos:
- 4. maijā Valsts prezidents piedalījās akcijā “Apskauj Latviju”, Nīcā iestādot pirmo ozolu. Valsts prezidents par godu valsts simtgadei ozolus iestādīja arī Liepājā, Rēzeknes novada Bekšos, kā arī Daugavpilī. Akcijas “Apskauj Latviju” gaitā valsts simtgades ozoli tiks stādīti 45 Latvijas pierobežas pašvaldību teritorijā;
- 5. maijā Valsts prezidents piedalījās pieminekļa “Latgales kongresam – 100” un laukuma par godu Latgales kongresu simtgadei atklāšanā, kā arī uzrunāja Latgales Simtgades kongresa dalībniekus Rēzeknē;
- 6. maijā Valsts prezidents piedalījās konferencē “Ceļā uz Latvijas Valsti: Latgales simtgades kongress: Tautu forums Daugavpilī” un Baltā galdauta svētkos Daugavpilī.
15. jūlijā Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze piedalījās Latvijas simtgadnieku salidojumā Rundāles pilī.
2018. gads
Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 18. janvārī piedalījās Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumā, dāvinot Tautas grāmatu plauktam Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieku sarakstīto monogrāfiju “Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā”.
Latvijas valsts simtgades gadā Valsts prezidents aktīvi piedalījās simtgadei veltītajos pasākumos, kurus īstenoja gan valsts un pašvaldību iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī aktīvas sabiedriskās grupas.
Svarīgākie pasākumi, kas bija veltīti Latvijas simtgadei 2018. gadā:
- 2018. gada 3. maijā Valsts prezidents piedalījās Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” atklāšanā;
- 9. maijā – grāmatas “Latvieši un Latvija” (izdevums angļu valodā) atvēršanā;
- 11. augustā – koncertā “Top Latvijas Likteņdārzs! Simtgades svinības Likteņdārzā”;
- 16. augustā – grāmatas “Latvijai 100” atvēršanas svētkos;
- 5. septembrī – jauniešu iniciatīvas “Nacionālo dārgumu jaunatklāšana” noslēguma pasākumā;
- 22. oktobrī – Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītās sudraba kolekcijas monētas “Ģerboņu monēta” prezentācijas pasākumā;
- kā arī apmeklēja un uzrunāja vairāku īpaši simtgadei veidoto koncertu apmeklētājus:
- Latvijas valsts simtgades koncertcikla “Dzimuši Latvijā” koncertos;
- koncertcikla “Latvijas gredzens” Vidzemes un Zemgales koncertos;
- 19. novembrī apmeklēja multimediālo deju lielizrādi “Abas malas”;
- Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītie pasākumi 2018. gada 18. novembrī:
- ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā;
- Saeimas svinīgā sēde Latvijas Nacionālajā teātrī;
- svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa kopā ar Igaunijas, Somijas un Islandes prezidentiem;
- uzruna un dalība Nacionālo Bruņoto spēku parādē 11. Novembra krastmalā;
- uzruna un dalība svinīgajā koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī;
- svinīgā uzruna pie Brīvības pieminekļa;
- Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīta pieņemšana Rīgas pilī.
Savukārt Latvijas reģionos notika valsts svētkiem veltīti koncerti, kas bija Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dāvana reģionu iedzīvotājiem un tapa sadarbībā ar Kultūras ministriju, VSIA “Latvijas Koncerti” un pašvaldībām. Valsts svētkiem veltītie koncerti notika Daugavpilī, Jēkabpilī, Ogrē un Ventspilī. Tajos uzstājās profesionālie kolektīvi, solisti un jaunie, talantīgie Latvijas mūziķi.
Citi Latvijas valsts simtgades pasākumi, kurus Valsts prezidents apmeklēja 2018. gadā, – dalība ekspozīcijas “100 Madonas novada personības” atklāšanā (22. janvārī); tikšanās ar Vecumnieku vidusskolas 5.a klases skolēniem simtgadei veltītā projekta “Iepazīsti savu Latviju” ietvaros (17. aprīlī); tikšanās ar simtgadei veltītā galda spēļu projekta “Veltījums Latvijai” dalībniekiem – Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēniem (18. aprīlī).
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Valsts prezidents XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā apmeklēja koru konkursa finālu “Dziesmu kari” un sveica uzvarētājus (2018. gada 30. jūlijā).
Savukārt 1. jūlijā Valsts prezidents godināja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentus un virsvadītājus, apmeklēja garīgās mūzikas koncertu “ES esmu”, piedalījās svētku gājienā, kā arī apmeklēja Dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākumu dalībniekiem.
2. jūlijā Valsts prezidents piedalījās konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība”, kurā uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētki palīdz latviešiem pasaulē saglabāt latviskās tradīcijas un valodu.
Valsts prezidents apmeklēja arī deju koncertu “Vēl simts gadu dejai”.
Uzsverot mazākumtautību nozīmi Latvijas sabiedrībā un kultūrā, 5. jūlijā Valsts prezidents uzrunāja Tautu dienas “Rīta ausma” pasākuma Vērmanes dārzā dalībniekus un apmeklētājus. Tā laikā ar savu tautu tradīcijām apmeklētājus iepazīstināja Latvijā dzīvojošās dažādās etniskās kopienas, kā arī svētku noskaņu papildināja Latvijā dzīvojošie un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi. 5. jūlijā Valsts prezidents apmeklēja arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vokāli simfoniskās mūzikas koncertu.
Noslēdzot Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku nedēļu, Valsts prezidents 7. jūlijā apmeklēja svētku deju lieluzvedumu “Māras zeme”, bet 8. jūlijā pateicās XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem par ieguldījumu svētku tapšanā, aicinot visus uz pieņemšanu Rīgas pilī. Savukārt 8. jūlija vakarā Valsts prezidents piedalījās un sveica visus dalībniekus un skatītājus XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļš”.
2018. gada 20. jūlijā Valsts prezidents Rīgas pilī rīkoja pieņemšanu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizatoriem un pateicās tiem par pašaizliedzīgi ieguldīto darbu, radot brīnišķīgus kopības svētkus visai tautai.
2019. gads
2019. gadā, godinot Latvijas valstiskumam nozīmīgus notikumus, valsts simtgades programmas kodolu veidoja norises, kas bija veltītas Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanai, nacionālo un vietējo institūciju aizsākumiem.
2019. gada 3. maijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās pasauli apceļojošā Latvijas simtgades karoga svinīgajā noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Svinīgajā pasākumā Valsts prezidents atzīmēja, ka pirms nepilniem trīs gadiem Latvijas simtgades karogu pavadošajā vēstījumu grāmatā ierakstījis, lai tas “ceļo apkārt pasaulei un vieno kopīgās vērtībās, idejās un darbos vēl stiprākai Latvijai!”. Šodien redzam, ka piepildījusies ne tikai vēlējuma pirmā daļa – par ceļošanu, bet arī otrā daļa. Latvijas simtgades svinības, ko veidoja šī un tūkstošiem citu iniciatīvu visā pasaulē, tiešām ir vienojušas mūsu tautu.
Atzīmējot Uzvaras dienu un Cēsu kaujas pirms simts gadiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 22. jūnijā piedalījās vairākos atceres pasākumos Cēsīs, Skangaļu muižā un Liepā. Svinīgajos pasākumos piedalījās arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Skangaļu muižā Liepas pagastā Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida teica uzrunu Skangaļu kaujā kritušo igauņu karavīru piemiņai veltītā akmens atklāšanas pasākumā, kā arī piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņas vietā Liepā.
Cēsu dzelzceļa stacijā abu valstu prezidenti piedalījās svinīgajā svētku atklāšanas pasākumā “Par kopības spēku”. Pēc tam Valsts prezidents un Igaunijas prezidente militārās parādes laikā uzrunāja klātesošos pie Uzvaras pieminekļa un nolika ziedus pie pieminekļa.
Savukārt Cēsīs, Pirtsupītes gravā, Valsts prezidents vēroja Cēsu kauju rekonstrukcijas uzvedumu un dienas noslēgumā koncertzālē “Cēsis” apmeklēja svētku koncertu – Karla Orfa oratoriju “Carmina Burana” (veltījums Cēsu kauju simtgadei).
Atceroties Latvijai nozīmīgos notikumus pirms 100 gadiem, kad Liepāja kļuva par Latvijas valsts pagaidu valdības mītni, 2019. gada 27. jūnijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās vairākos vēsturisko notikumu atceres pasākumos. Valsts prezidents apmeklēja ekumenisko dievkalpojumu Liepājas Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kā arī vēsturisko notikumu rekonstrukcijas “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100” iestudējumu un uzrunāja klātesošos. Savukārt dienas noslēgumā Valsts prezidents piedalījās gājienā no Muitas laukuma līdz Jāņa Čakstes laukumam.
2019. gada 6. jūnijā Valsts prezidents piedalījās un uzrunāja Latvijas valsts armijas simtgades lielkoncerta “Varoņu gads” dalībniekus un apmeklētājus.