Vaira Vīķe-Freiberga

Viņa Majestātes Beļģu karaļa Alberta II (Albert II, King of the Belgians) un Viņas Majestātes karalienes Paolas (Her Majesty Queen Paola)

valsts vizīte Latvijas Republikā

2007. gada 23.-25. aprīlis

 

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot vizīti, lūdzam pieteikt akreditāciju Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā līdz piektdienai, 20. aprīlim, plkst. 12:00 pa tālr. 7092132 vai e-pastu Daina.Lasmane@president.lv !

 

V.M. Beļģu karali Albertu II valsts vizītē pavadīs Beļģijas Karalistes ārlietu ministrs Kārels De Hihts (Karel De Gucht), ap 20 Beļģijas augstskolu rektoru un profesoru delegācija un Beļģijas uzņēmēju delegācija. V.M.Beļģu karalis apmeklēs vizītes laikā Rīgu un Liepāju.

 

PIRMDIENA , 23. APRĪLIS

 

14:30 Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs sagaida V.M. Beļģu karali Albertu II un V.M. karalieni Paolu ierodamies Latvijā

(starptautiskā lidosta “Rīga”)

 

Foto, video iespēja – īpaši jānorāda vēlēšanās, piesakot akreditāciju

N.B. Fotogrāfam/operatoram, kurš strādā lidostā, nav iespējams savlaicīgi ierasties uz svinīgās sagaidīšanas ceremonijas, oficiālās fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā atspoguļošanu Rīgas pilī

 

Žurnālistu ierašanās līdz plkst. 14:40!

15:00 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils

Latvijas televīzijas tiešraide

 

Foto, video iespēja

N.B. Fotogrāfiem, operatoriem, kuri atspoguļo sagaidīšanas ceremoniju Pils laukumā, nav iespējams atspoguļot arī oficiālo fotografēšanos un parakstīšanos Goda viesu grāmatā Ģerboņu zālē.

 

Žurnālistu ierašanās līdz plkst. 14:40!

15:15 Oficiālais foto un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Rīgas pils Ģerboņu zālē

 

Foto, video iespēja

N.B. Fotogrāfiem, operatoriem, kuri atspoguļo oficiālo fotografēšanos un parakstīšanos Goda viesu grāmatā Ģerboņu zālē, nav iespējams atspoguļot arī sagaidīšanas ceremoniju Pils laukumā.

 

V.M. karaļa Alberta II, V.M. karalienes Paolas un Latvijas prezidentes, Imanta Freiberga kunga saruna

Oficiālais foto, video

 

16:00-16:15 Valsts prezidente un V.M. karalis Alberts II noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa

Foto, video iespēja

 

16:20 V.M. karaļa Alberta II tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi

Foto, video iespēja tikšanās sākumā

 

Žurnālistu ierašanās līdz plkst. 19:40!

20:00 Valsts vakariņas par godu V.M. karalim Albertam un V.M. karalienei Paolai 

(Melngalvju nams)

 

Foto, video iespēja ierobežotai fotogrāfu, operatoru grupai sasveicināšanās laikā un Valsts prezidentes un V.M. karaļa Alberta II runu-tostu laikā

 

OTRDIENA, 24. APRĪLIS

 

10:00-10:25 V.M. karaļa Alberta II tikšanās ar Rīgas mēru Jāni Birku un Rīgas Domes vadību

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja visu tikšanās laiku

 

10:30-11:00 Okupācijas muzeja apmeklējums

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

11:05-12:15 V.M. karaļa Alberta II piedalīšanās Beļģijas un Latvijas augstskolu rektoru, profesoru diskusijā. Doktorantu klātbūtne.

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

15:25 Vecrīgas un Alberta ielas apskate

(apskates sākums pie viesnīcas “Hotel de Rome”, pārbrauciens, ekskursijas turpinājums Alberta ielā)

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

Žurnālistu ierašanās līdz plkst. 16:15!

16:30-17:30 V.M. karaļa Alberta II un Valsts prezidentes piedalīšanās Latvijas-Beļģijas ekonomikas forumā

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

Žurnālistu ierašanās līdz plkst. 19:30!

19:55 Vakariņas, ko par godu V.M. Beļģu karaļa Alberta II un V.M. karalienes Paolas valsts vizītei Latvijā rīko Beļģijas vēstnieks

(Rīgas Latviešu biedrības nams)

Foto, video iespēja sākumā

 

TREŠDIENA, 25. APRĪLIS

 

LIEPĀJA

 

Liepājas apmeklējumā V.M. Beļģu karali un karalieni pavada Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs.

 

11:00 V.M. karaļa Alberta II, V.M. karalienes Paolas un Valsts prezidentes ierašanās Liepājas lidostā

Foto, video iespēja

 

Brauciens ar stāstījumu pa Karostas teritoriju

 

11:25-11:45 Baltijas Jūras spēku ūdenslīdēju mācību centra apmeklējums

Foto, video iespēja ierobežotai fotogrāfu, operatoru grupai

 

Brauciens ar stāstījumu pa Liepājas ostas teritoriju

 

12:15-12:55 Tikšanās ar Liepājas Domes vadību un Liepājas simfoniskā orķestra priekšnesums

(Liepājas teātra ēka)

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

Darba pusdienas

 

~14:50 Ziedu nolikšana pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem

Foto, video iespēja

 

15:05 Pastaiga pa Liepājas centru

(pastaigas sākums ~pie Roka kafejnīcas)

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

15:25-15:45 Svētās Trīsvienības baznīcas apmeklējums

Ērģeļu mūzikas koncerts

Foto, video iespēja, korespondentu klātbūtnes iespēja

 

16:00 Došanās projām no Latvijas

Foto, video iespēja

(Liepājas lidosta)

 

Valsts vizītes noslēgums

 

 

V.M. karalienes Paolas atsevišķā programma

 

PIRMDIENA , 23. APRĪLIS

 

16:25-17:15 Laimas Kaugures tekstilstudijas “Naturals” apmeklējums

(Rīga, Bruņinieku iela 47)

 

OTRDIENA, 24. APRĪLIS

 

10:00-11:05 Brīvdabas muzeja apmeklējums

 

11:35-12:20 Ziepniekkalna pirmskolas apmeklējums (rotaļu telpa bērniem ar īpašām vajadzībām)

(Rīga, Svētes iela 7)

 

16:45-17:30 Centra pret vardarbību “Dardedze” apmeklējums

(Rīga, Cieceres iela 3a)

 

 

 

LR Ārlietu ministrijas sagatavota informācija par Latvijas un Beļģijas attiecībām (16.04.2007):

 

Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes attiecības ir labas. Ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības iespējas ES un NATO ietvaros, Beļģijai esot abu šo organizāciju dibinātājvalstu vidū.

 

Diplomātisko attiecību vēsture

 

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937.- 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Kopš 2006. gada 5. aprīļa Latvijas vēstnieks Beļģijā ir Raimonds Jansons. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff).

 

Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētais Beļģijas vēstnieks rezidēja Viļņā. 2004. gada 5. oktobrī Latvijā tika akreditēts Beļģijas vēstnieks Kristians Ferdonks (Christian Verdonck).

 

2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Frederiks Biava (Frédéric Biava).

 

Akreditācijas:

 

Latvijas Republikas vēstnieku:

 

  • Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīļa;
  • Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
  • Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
  • Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

 

Beļģijas Karalistes vēstnieku:

 

  • Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2004. gada 5. oktobris;
  • Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
  • Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
  • Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums- 1998. gada 3. marts;
  • Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
  • Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence- Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums- 1992. gada 28. septembris.

 

Ekonomiskā sadarbība

 

Latvijas un Beļģijas ekonomiskajai sadarbībai ir pieaugoša tendence. 2006. gadā Latvijas eksports uz Beļģiju veidoja 60,8 miljoni EUR, un imports no Beļģijas– 144,9 miljoni EUR, kas Beļģiju ierindoja attiecīgi 18. un 17. vietā. Pēc kopējā tirdzniecības apjoma Beļģija 2006. gadā bija 15. lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere. Latvija uz Beļģiju galvenokārt eksportē koksni un tās izstrādājumus, kā arī metālus un to izstrādājumus, bet importē ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkciju un mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas. Uz 2006. gada 3. ceturkšņa beigām Beļģija bija 19. lielākā investore Latvijā, galvenokārt investējot vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, rūpniecības, transporta un loģistikas jomās. 2006. gadā Beļģijas investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā pieauga par 40% jeb 998 tūkstošiem latu, kopā sasniedzot 4,3 miljonu LVL apjomu (Latvijas Bankas dati) un tādējādi ierindojot Beļģiju 26. vietā lielāko investētājvalstu sarakstā. 2007. gada 14. februārī LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēts 91 (Lursoft datu bāzes informācija) Beļģijas – Latvijas kopuzņēmums. Lielākais Beļģijas investors ir Nord Natie N.v., kas devis ieguldījumu konteineru termināla izbūvē Ventspils ostā un kurš darbojas kravu iekraušanas, izkraušanas, glābšanas un noliktavu saimniecības jomās.

 

Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā, EUR

 

Preču veids

MEUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

60,80

100%

Koksne un tās izstrādājumi

Malka, koksnes šķeldas vai skaidas – 30 %

Koksnes kastes, paliktņi– 19 %

21,43

35,25%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Elektroniskās integrālās shēmas un mikroshēmas – 98%

10,27

16,89%

Metāli un to izstrādājumi

Dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes – 52%

Dzelzs atkritumi un lūžņi – 36%

9,12

15,00%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Sieviešu kostīmi, komplekti – 30 %

4,18

6,88%

Minerālie produkti

Kūdra – 98%

2,76

4,55%

 

Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā, EUR

 

Preču veids

MEUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

144,85

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija

Medikamenti – 74%

41,21

28,45 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Pašgājēji buldozeri, ekskavatori u.c. – 29%

33,37

23,03 %

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

Propilēna un citu olefīnu polimēri pirmformās – 33%

11,45

7,91%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Paklāji u.c. tekstilmateriālu grīdsegas – 21 %

9,22

6,36 %

Transporta līdzekļi

Daļas un piederumi mehāniskajiem transporta līdzekļiem – 34 %

Automobīļi u.c. transporta līdzekļi cilvēku pārvadāšanai – 32%

8,80

6,08 %

Metāli un to izstrādājumi

Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori – 20 %

6,98

4,82 %

Pārtikas rūpniecības produkti

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā – 32 %

6,70

4,62 %

 

Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam, EUR

 

Gads

Eksports

Imports

1999

22 971 650

50 734 268

2000

26 060 296

61 101 262

2001

28 180 188

71 459 065

2002

26 635 903

84 846 242

2003

27 282 691

82 711 323

2004

27 336 689

86 263 370

2005

26 860 064

105 734 224

2006

60 801 113

144 851 436

 

 

Sadarbība aizsardzībā

 

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties, norisinoties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātājlidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO. 2002. gada 10. decembrī Briselē akreditējās pirmais Latvijas Republikas militārais atašejs, kurš rezidē Parīzē.

 

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām.

 

Sadarbība kultūrā

 

Aktīva sadarbība notiek starp Latviju un Beļģiju kultūras jomā.

 

Māksla:

 

  • 2007. gada janvārī Briselē, "AmArt" galerijā notika mākslinieku Alekseja Naumova un Anitras Bērziņas gleznu izstāde "Noskaņas ainavā".

 

Teātri:

 

  • 2006. gada oktobrī Rīga ar lieliem panākumiem notika flāmu mūsdienu dejas kompānijas "Ultima Vez" (Brisele) viesizrādes "Spogulis";
  • 2006. gada decembrī Briselē notika Jaunā Rīgas teātra viesizrādes "Garā dzīve".

 

Mūzika:

 

  • 2006. gada Rudens kamermūzikas festivālā piedalījās beļģu kamermūzikas ansamblis "Trio Cesar Franck" (Sezāra Franka trio).

 

Muzeji:

 

  • Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) no 2005. gada 9. maija līdz 5. jūnijam sadarbībā ar Beļģijas franču kopienu pie Starptautisko sakaru Ģenerālkomisariāta un Monsas Tēlotājas mākslas muzeju notika izstāde "ART/W20. Divdesmitais gadsimts Valonijas mākslā".

 

Kino:

 

  • 2006. gada 9. maijā, Eiropas dienā, "EuroCine 25" pasākumā Briselē piedalījās Freda Kelemena filma "Krišana";
  • 2005. gadā Briselē festivālā "EuroCine 25" tika rādīta Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim".

 

Sadarbība satiksmes jomā

 

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

 

Latvijai Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.

 

Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

 

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

 

Sadarbība bērnu un ģimenes lietās

 

Sadarbība starp Latviju un Beļģiju norisinās parakstītā protokola par sadarbību jaunatnes jomā starp Baltijas valstīm un Flandriju 2006. – 2008. gadam ietvaros. Protokolā paredzēts, ka reizi gadā notiek sadarbības seminārs kādā no partnervalstīm. Plānots, ka 2007. gadā seminārs notiks Latvijā ar mērķi attīstīt jaunatnes politiku katrā no partnervalstīm saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendācijām jaunatnes politikā (Baltā grāmata, Atvērtās koordinācijas metode) un pieredzi katrā no partnervalstīm, īstenojot un plānojot daudzvirzienu sadarbību vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

 

Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) 2006. gadā aktīvi sadarbojās ar Beļģijas Karalisti neformālās izglītības programmas "Jaunatne" ietvaros. JSPA darbinieki un deleģētie jaunieši piedalījās apmācībās, kuras rīkoja attiecīgās Beļģijas nacionālās aģentūras un nevalstiskās organizācijas.

 

Sadarbība ar reģioniem

 

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem.

 

Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas attīstījusies pēdējo septiņu gadu laikā un kura patlaban noris 2006. gada 9. maijā parakstītās Latvijas- Flandrijas Sadarbības programmas 2006.- 2008. gadam ietvaros. Sadarbība aptver dažādas jomas - ekonomiku, transportu, vides aizsardzību, kultūru, izglītību un pašvaldības. Latvijas ostu eksperti regulāri izmanto Flandrijas valdības piedāvātās stipendijas Antverpenes ostas mācību centra organizētajos semināros.

 

Ir uzsākta aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2005. gada aprīlī tika parakstīta Latvijas- Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programma 2005.- 2007. gadam. 2007. gada otrajā pusē tiek plānots parakstīt Latvijas un Valonijas un Farankofonās kopienas sadarbības programma 2007. – 2009. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne, sadarbība starp universitātēm un, jo īpaši, franču valodas apmācība.

 

Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Valoniju un Briseles franču kopienu strādā pie grāmatas "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" izdošanas franču valodā.

 

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

 

 

Nozīmīgākās vizītes:

 

Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Beļģijas Karalistē:

 

2007. gada 23. – 24. marts

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība Romas līguma 50. gadadienas svinībās Briselē, Beļģijā.

2006. gada 2. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Beļģijā.

2005. gada 23.- 24. maijs

Latvijas aizsardzības ministra Einara Repšes vizīte Beļģijā.

2001. gada 14. - 15. decembris

LR Ministru prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Beļģijas prezidentūras ES noslēguma sanāksmē Lākenē.

2001. gada 16. oktobris

Latvijas iekšlietu ministra Mareka Segliņa darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 13. jūnijs

Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makārova darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 20. - 22. maijs

Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 14. maijs

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.

2000. gada 27. marts

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.

1999. gada 20. - 22. aprīlis

LR Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīte Beļģijā.

1998. gada 19. - 21. oktobris

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Beļģijā.

1997. gada 27. - 28. oktobris

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Beļģijā.

1997. gada 23. septembris

LR Ministru prezidenta Guntara Krasta tikšanās ar Beļģijas Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) (Briselē).

1997. gada 12. maijs

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Beļģijas Karalistes ārlietu ministru Ēriku Deriki (Eric Derycke) Briselē.

1996. gada 25. - 28. marts

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Beļģijā.

1996. gada 3. februāris

LR Ministru prezidenta Andra Šķēles tikšanās ar Beļģijas Karalistes Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) Davosā (Šveice).

1993. gada marts

LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Beļģijā.

1991. gada 12. februāris un jūlijs

Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Beļģijā.

 

Beļģijas Karalistes amatpersonu vizītes Latvijā:

 

2007. gada 23. – 25. aprīlis

Beļģu karaļa Alberta II (Albert II) valsts vizīte Latvijā.

2007. gada 23. – 25. aprīlis

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) vizīte Latvijā Beļģu karaļa Alberta II valsts vizītes ietvaros.

2006. gada 18. - 20. jūnijs

Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (André Flahaut) vizīte Latvijā.

2006. gada 6. jūnijs

Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Ferhofstadta (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 26. oktobris

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 8. februāris

Beļģijas Karalistes Eiropas lietu ministra Didjē Donfū (Didier Donfut) darba vizīte Latvijā.

2003. gada 6. novembris

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Žaka Simonē (Jacques Simonet)vizīte Latvijā.

2002. gada 11.- 14. jūlijs

Beļģijas Franču kopienas Ministru prezidenta Erva Askēna (Herve Hasquin) un Valonijas reģiona Ministru prezidenta Žana Kloda Vankovenberga (Jean–Claude Van Cauwenberghe) oficiālā vizīte Latvijā.

2002. gada 21. - 22. maijs

Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (Andre Flahaut) oficiālā vizīte Latvijā.

2001. gada 27.- 28. novembris

Beļģijas Karalistes parlamenta Apakšpalātas Ārlietu komisijas vadītāja Pjēra Ševaljē (Pierre Chevalier) darba vizīte Latvijā.

2001. gada 15. oktobris

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministres Annemī Netsas (Annemie Neyts) darba vizīte Latvijā.

2001. gada 15. februāris

Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Verhofštata (Guy Verhostadt) darba vizīte Latvijā.

1998. gada 10. - 11. augusts

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Ērika Derikes (Eric Derycke) oficiālā vizīte Latvijā.

1994. gada 10. - 12. decembris

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra F. Van den Bruka (F. van den Broucke) oficiālā vizīte Latvijā.

 

Svarīgākie līgumi:

 

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

 

Saites par Beļģijas Karalisti:

 

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija- http://www.diplomatie.be/