Valsts prezidentes uzruna Virsnieku ballē Rīgas Latviešu biedrības namā, 2003.gada 23.novembrī
Augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs,
Spēku veidu komandieri,
Virsnieki,
Ļoti cienītās dāmas!
Man ir liels prieks kā Valsts prezidentei redzēt turpināmies jau Latvijas pirmās brīvvalsts gados iesākto tradīciju par virsnieku gadskārtējo balli. Šo pēdējo gadu laikā šī tradīcija, kas tagad ir atjaunojusies, vēršas plašāk, vērienīgāk, skaistāk un jautrāk. Es tādēļ novēlu visiem, kas tajā ir piedalījušies un piedalās šovakar, lai Jums būtu patīkams un jautrs vakars! Es apsveicu visus tos, kas veica sagatavošanās darbus, un mans sirsnīgais vēlējums ir, lai virsnieku balle atkarotu savas pozīcijas kā viens no spožākajiem notikumiem Latvijas sabiedrisko notikumu kalendārā.
Pie šīs izdevības arī vēlētos lieku reizi atgādināt to, ka man kā prezidentei ir milzīgs lepnums par mūsu Bruņotajiem spēkiem, par to vadību, par mūsu virsniekiem. Jūs, virsnieki, pārstāvat savu valsti gan tautas, gan savu karavīru priekšā, gan arvien vairāk arī savstarpējos notikumos – profesionālos, bet arī politiskās diskusijās un saskarē. Virsniekam ir nepieciešamas ne tikvien profesionālās mākas, bet mūsdienās arī, tā kā Bruņotie spēki ir pakļauti politiskai autoritātei, ir jābūt politiskā jūtīguma izpratnei, varbūt arī mazliet diplomātam. Ir jābūt spējīgam tikpat labi apgrozīties salonā kā kara laukā. Šajā ziņā virsnieku kundzes ir liels atbalsts, un es tamdēļ vēlētos pacelt glāzi uz Latvijas virsniekiem, uz viņu kundzēm un sirdsdāmām!