Prezidentes kundze!
Paldies par jūsu apsveikuma vārdiem un jūsu sirsnīgo viesmīlību šajās krāšņajās telpās – Otrajā pasaules karā sagrautā un tikai nesen no jauna uzceltā ēkā, kas personificē jūsu zemes atdzimšanu.
Man ir liels prieks pirmo reizi apmeklēt Latviju. Šī vizīte simbolizē ne tikai abu valstu partnerības atjaunošanos pēdējos piecpadsmit gados, bet arī jau vairākus gadsimtus senās un abām pusēm svarīgās attiecības starp Lielbritāniju un Latviju – un it īpaši starp Lielbritāniju un Rīgu.
Vērts ir atcerēties, cik ciešas bijušas šīs attiecības. Pirms gada šajā laikā Lielbritānija svinēja divsimto gadskārtu kopš Karaliskās kara flotes uzvaras Trafalgaras kaujā, kas varbūt bijusi viena no pašām izšķirīgākajām kaujām mūsu nācijas vēsturē. Britu kuģus tajā laikā pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm. Tāpēc nav jābrīnās, ka Napoleons Rīgu esot nosaucis par Londonas priekšpilsētu. 19. gadsimtā stabilas pozīcijas šeit bija ieguvuši britu lieltirgotāji. Anglikāņu dievnams uzskatāmi liecina, ka tolaik Rīgā pastāvējusi plaukstoša britu kopiena ar labi attīstītu pilsoniskā pienākuma apziņu. Džordžs Armitsteds, izcilais Rīgas mērs, kura statuju es šodien atklāšu, cēlies no kāda Jorkšīras vikāra dzimtas. Gandrīz tieši pirms 87 gadiem, Latvijas brīvības cīnītāju spēkus atbalstīdami, krita vairāki britu jūrnieki.
Prezidentes kundze, nevienam šeit nav jāatgādina, ko Latvijas iedzīvotāji pārcietuši no 1940. līdz 1991. gadam. Laikā, kad Latviju viena pēc otras bija okupējušas nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, dzīvību zaudēja daudzi jo daudzi tās iedzīvotāji un iznīcībai lemtas bija veselas kopienas. Holokaustā gandrīz pilnīgi tika iznīcināta plaukstoša ebreju kopiena. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nācās izciest deportācijas un Staļina gulagu šausmas. Daudzi citi, viņu vidū arī jūs, prezidentes kundze, ilgus gadus pavadīja trimdā.
Sasniegumi, kurus laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāji guvuši šās pagātnes seku pārvarēšanā, ir lieliski. Vai gan pirms 15 gadiem kāds varēja iedomāties, ka tagad Latvija būs Eiropas Savienības locekle un pēc dažām nedēļām pie sevis uzņems NATO augstākā līmeņa sanāksmi? Redzot, kā aug un paplašinās Lielbritānijas attiecības ar Latviju un visām Baltijas valstīm kopumā, kaut kādā ziņā nākas izjust to pašu, ko izjūt, kad laimīgā kārtā atrodas un no jauna tiek iepazīts sen pazudis, bet dārgs ģimenes loceklis.
Runājot par NATO, mēs esam pateicīgi Latvijas karavīriem, kas Afganistānā un Irākā dien līdzās mūsu spēkiem un citu sabiedroto spēkiem. Arī Eiropas Savienībā mēs bieži vien atrodamies vienā un tajā pašā sarunu galda pusē. Rīga, tāpat kā Londona, kopš sendienām bijusi liela tirdzniecības pilsēta – kultūru un ideju satikšanās vieta, kas bagātinājusi ne tikai Latviju, bet arī visu Eiropu. Pēc 1991. gada jūsu ekonomika guvusi milzīgus panākumus, un, kopš 2004. gadā jūs pievienojāties Eiropas Savienībai, izaugsmes temps jums bijis patiesi iespaidīgs – pats straujākais visā ES. Sev mājas te sākuši rast britu investori, un pastāvīgi tiek veidoti aizvien jauni kontakti. Ar lielu interesi es uzzināju, ka nākamajā nedēļā šeit ieradīsies uzņēmēju delegācija, ko vadīs Velsas pirmais ministrs.
Mūsu valstis pieder pie tām valstīm, kuras saprot, ka šajā globalizētajā pasaulē panākumus gūsim tikai tad, ja izmantosim visu savu cilvēku, it sevišķi jaunatnes, talantus. Man ir prieks, ka tik daudz jaunu cilvēku no Latvijas brauc pie mums uz Lielbritāniju studēt un strādāt, un mēs ceram, ka no zināšanām un iemaņām, ko viņi iegūst, nākamajos gados Latvijai būs liels labums. Tā kā attīstās arī ceļošana un tūrisms abos virzienos, mēs ceram, ka britu viesi plašāk iepazīs Latvijas bagāto kultūras mantojumu, bet Latvijas iedzīvotāji vairāk uzzinās par mūsdienu Lielbritāniju – par mūsu daudzveidīgo sabiedrību, par mūsu stipro un stabilo ekonomiku, kā arī par mūsu zinātni un tehnoloģijām, inovācijām un rosīgo, notikumiem bagāto mākslas dzīvi.
Prezidentes kundze, laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir paveikusi daudz sarežģītu uzdevumu, un man ir prieks, ka Apvienotā Karaliste bijusi viena no valstīm, kas šajā ceļā jums palīdzējusi. Latvijai kļūstot stiprākai un pašpaļāvīgākai, aizvien vairāk nostiprinās arī mūsu partnerība. Esmu pārliecināta, ka turpmāk mūsu draudzība aizvien padziļināsies un tilts, ko abas mūsu tautas ceļ savā starpā, kļūs aizvien platāks un stiprāks.
Ar lielu prieku es jūs visus uzaicinu pacelt glāzes un uzsaucu tostu –
uz Latvijas Republikas Valsts prezidentes un Latvijas tautas veselību!