Šī bija pirmā reize pēdējo 22 gadu laikā, kad pēc Valsts prezidenta aicinājuma piemiņas pasākumā piedalījās abās frontes pusēs karojušie veterāni. Gan Padomju armijā, gan Vācu armijā mobilizētie kara veterāni kopā nolika ziedus Brāļu kapos Dobelē un Lestenē.
„Otrais pasaules karš, kurā tika nežēlīgi ierauta arī Latvijas tauta, bija lielākais noziegums pret cilvēci tās pastāvēšanas vēsturē. Kara rētas un tā sekas vēl ilgi atbalsosies paaudžu paaudzēs, īpaši tajās ģimenēs, kur brālis bija spiests karot pret brāli un kaimiņš pret kaimiņu. Tieši tādēļ, godinot kritušo piemiņu un aicinot kopā kara veterānus, mums ir jādara viss, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos - lai, politiski izmantojot Otrā pasaules kara notikumus, netiktu vilktas jaunas frontes līnijas un šķelta sabiedrība,” uzsver Valsts prezidents A.Bērziņš.
Atceres pasākumi sākās Dobeles Brāļu kapos, kur Valsts prezidents kopā ar Dobeles pilsētas pašvaldības vadītāju Andreju Spridzānu, Saeimas Sabiedrības saliedēšanas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, NBS komandieri Raimondu Graubi un 130.latviešu strēlnieku korpusa veterāniem un Latviešu nacionālo karavīru biedrības pārstāvjiem nolika ziedus pie Dobeles Brāļu kapu Nezināmā karavīra pieminekļa.
Pēc ziedu nolikšanas Dobelē pasākuma dalībnieki devās uz Lestenes Brāļu kapiem, kur kopā ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu, Latviešu nacionālo karavīru biedrības dalībniekiem un 130.latviešu strēlnieku korpusa veterāniem noliks ziedus pie Lestenes Brāļu kapu Nezināmā karavīra pieminekļa.
Lestenes baznīcā Ziemassvētku kauju piemiņas brīdi vadīja Lestenes draudzes mācītājs Jānis Saulīte. Šajā piemiņas pasākumā piedalījās abās frontes pusēs karojušie veterāni un citi pasākumu dalībnieki.
„Ziemassvētku kaujas” notika Lestenes – Džūkstes apkārtnē no 1944. gada 23. decembra līdz 1945. gada 10. janvārim. Kaujās Vācijas Bruņoto spēku sastāvā piedalījās latviešu 19. divīzija un latviešu 106. pulks, bet PSRS Sarkanās armijas sastāvā - 130. latviešu strēlnieku korpuss ar divām divīzijām. No katras puses kaujās iesaistīti apmēram 15 000 Latvijas pilsoņu. Šo kauju laikā abās pusēs krita tūkstošiem latviešu karavīru un nereti vienā pusē karojošie saņēma gūstā pretējā pusē karojušos paziņas un pat radiniekus.
Kauju laikā kritušos un no ievainojumiem mirušos latviešu leģionārus apbedīja pie Lestenes baznīcas, vietā, kur šodien ir izveidots piemiņas memoriāls Otrajā pasaules kara kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem latviešu karavīriem. Kritušos Sarkanās armijas karavīrus, tajā skaitā arī latviešus, apbedīja vairākās kapsētās kaujas laukā, no kurām lielākās atrodas pie Pienavas, Džūkstē, Kundziņos, kā arī Dobeles Brāļu kapos.
