Šodien mēs esam brīvi un gribam būt brīvi. Mēs gribam tāpat cerēt, tāpat sapņot, tāpat strādāt savas valsts labā, lai arī kur plašajā pasaulē mēs atrastos. Un mūsdienu pasaule ir ļoti vienojoša un reizē arī šķiroša. Cilvēki dodas meklēt izglītību, strādāt vai vienkārši dzīvot kaut kur citur plašajā pasaulē.
Bet viena neredzama saikne vienmēr paliek. Tā ir saikne ar dzimteni, ar Latviju, ar mūsu zemi, ar mūsu Daugavu, ar mūsu jūru. Tā nekad nepārtrūks, jo šeit ir mūsu saknes. Ikreiz plašajā pasaulē, vai tā būtu Bostona, Ņujorka, Pekina vai Šanhaja, kur esmu bijis pēdējā mēneša laikā, man pretī nāk latvieši – smaidīgi, aizrautīgi latvieši, ar Latviju sirdī, ar rūpēm par mūsu valsti, ar domām par mūsu valsti, ar cerībām par mūsu valsti. Mēs visi esam vienoti šeit, savā zemē, kur dzīvojam jau gadsimtiem, gadsimtiem ilgi.
Man bija liels prieks, ka visā pasaulē latvieši piedalījās vēlēšanās, tā izrādot to saikni, kas ir sirdī, arī tīri formāli. Mums rūp mūsu valsts, un mēs visi vēlam mūsu valstij labu nākotni šeit, Latvijā, kur stāvu es ar abām kājām uz zemes, ar tādu pat Latviju sirdīs kā jums, ar tādiem pašiem gaišiem sapņiem. Un mūsu ir daudz.
Šajos svētkos aicināšu tikai vienu – deviņos vakarā pēc Latvijas laika dziedāsim Latvijas himnu visā pasaulē! Vai ķirurgs pie operāciju galda vai ģimene pie svētku galda, vai varbūt kāds policists uz ielas – dziedāsim visi par svētību savai valstij!
Apsveicu jūs visus Latvijas valsts dzimšanas dienā!