Šodien Rīgas pilī notiek Vēsturnieku komisijas sēde, kurā tiek apspriesti prioritārie komisijas darbības virzieni 2005.-2007.gadam un sadarbības aktivizēšana ar Baltijas valstu vēsturnieku komisijām.
Par Vēsturnieku komisijas darbu turpmāk
Latvijas Republikas Ministru Kabineta apstiprinātais Vēsturnieku komisijas nolikums(1994.gada 4.maijs Nr. 164.) nosaka, ka komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku, bet tās personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi. Šā gada novembrī beidzas pašreizējā komisijas sastāva pilnvaru laiks un, tāpēc jāizskata jautājums par nākošo komisijas sastāvu, un tās darbības pamatvirzieniem Latvijas XX gadsimta vēstures turpmākā pētīšanā.
Nākamajā darbības periodā (2004.-2007.) komisijai, turpinot padziļināti strādāt pie iepriekš atzīmētajām problēmām, ir jāaptver visa padomju okupācijas laika vēstures izpēte Latvijā no 1940. līdz pat 1991.gadam. Jāaktivizē sadarbība ar Igaunijas, Lietuvas un citu neatkarību atguvušo Centrālās un Austrumeiropas valstu(Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas u.c.) vēsturniekiem, sarežģītās XX gadsimta vēstures pētīšanā. Jautājums par sadarbības attīstību un padziļināšanu ar šo valstu vēsturniekiem aktualizējās tāpēc, ka 2004.gadā ir notikusi šo valstu iestāšanās NATO un ES un jaunajā situācijā vēsturnieku pienākums ir iepazīstināt apvienoto Eiropu ar Austrumeiropas reģiona vēstures īpatnībām, salīdzinot ar Rietumeiropu. Lielākā atšķirībā ir tā, ka Rietumeiropa XX gadsimtā saskārās tikai ar vienu totalitāro režīmu – nacismu un tā ļaunumu, savukārt, Austrumeiropa piedzīvoja gan nacistu, gan padomju okupāciju. Austrumeiropas valstu vēsturnieku uzdevums ir skaidrot šo atšķirīgo pieredzi, parādīt kādas konkrēti bija šo totalitāro režīmu realizētās politikas sekas. Eiropa būs reāli vienota tad, ja visām valstī būs kopēja izpratne par vēsturi, par tās izvērtējumu.
Padziļināti pētot visu padomju okupācijas periodu, uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem kā: okupācijas režīma realizētās politikas ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās sekas, represijas pret civiliedzīvotājiem, pretestība sovjetizācijai, režīma izglītības un kultūras politika, iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas, rusifikācija, kolonizācija, padomju laikā nodarītie zaudējumi Latvijai. Aktuāls jautājums ir represīvo orgānu(valsts drošības komitejas), komunistiskās partijas, komjaunatnes, padomju iestāžu darbības izpēte. Jāpārvērtē padomju historiogrāfijas radītie stereotipi par Latvijas vēsturi padomju periodā, atklājot padomju režīma patiesos mērķus. Gala rezultātā sabiedrībai jādod objektīva, neideoloģizēta un nepolitizēta izpratne par Latviju un tajā notiekošajiem procesiem apskatāmajā laika posmā, kas gala rezultātā sekmēs atbrīvošanos no totalitārās pagātnes, un tās atstātā mantojuma.
Jāsaglabā vēsturnieku komisijas internacionālais raksturs, uzaicinot tajā turpināt darbu iepriekšējos ārzemju locekļus, vienlaikus piesaistot arī atsevišķu Austrumeiropas valstu pārstāvjus(piemēram, Polija,Čehija, Ungārija). Atstājot spēkā esošos četrus pētniecības virzienus: Latvija pirmās padomju okupācijas posmā, Holokausts nacistu okupētajā Latvijā (1941.-1945.), Latvija nacistiskās Vācijas varā (1941.-1945.), nepieciešamas mainīt un papildināt pēdējo virzienu, ietverot tajā visu padomju varas periodu Latvijā no 1945.-1991.gadam.
Komisijas nākamajā darbības posmā jāveicina pētījumu rezultātu vēl plašāka izskaidrošana gan Latvijas, gan ārvalstu sabiedrībai, starptautiskajām institūcijām, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar Izglītības un zinātnes, Ārlietu ministrijām, Latvijas vēstures skolotāju asociāciju, muzejiem, arhīviem, citām pētnieciskajām iestādēm. Regulāri jāorganizē starptautiskas zinātniskas konferences, kā arī jāpublicē pētījumu rezultāti latviešu, krievu un arī angļu valodā.
Jāatbalsta vēsturnieku darbs Latvijas un ārvalstu arhīvos, lai iegūtu dokumentālus pierādījumus un stiprinātu avotpētniecisko bāzi par apskatāmā perioda vēsturi.
Iepriekšējos gados Latvijas Vēsturnieku komisija pamatos pievērsās divu totalitāro okupācijas režīmu: nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības realizētās politikas Latvijā izpētei laika posmā no 1940.-1956.gadam. Padziļināti tika strādāts pie tādām problēmām kā noziegumi pret cilvēci, holokausts, padomju deportācijas, kolaborācija, pretošanās kustība, Latviešu leģions, okupācijas režīmu saimnieciskā politika, pamatnostādnes historiogrāfijā. Pētnieciskajā jomā paveikto atspoguļo: 11 publicētie komisijas rakstu sējumi un 7 starptautiskās zinātniskās konferences. Pārskata periodā ir izstrādāts Komisijas Progresa ziņojums par PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas laiku Latvijā (1940.- 1956.), sagatavots apkopojošs Komisijas svarīgāko pētījumu rezultātu izdevums angļu valodā, uzsākts darbs pie XX gadsimta okupācijas režīmos represēto Latvijas iedzīvotāju datu bāzes izveides (1940-1990), notikusi aktīva sadarbība ar Izglītības un zinātnes, Ārlietu ministriju, kā arī muzejiem un arhīviem.
Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturnieku komisiju sadarbību
Ir plānotas regulāras Baltijas valstu vēsturnieku komisiju pārstāvju tikšanās(katru gadu citā valstī), lai analizētu darbu, kas paveikts vācu un padomju okupācijas periodu noziegumu izpētē, lai apmainītos ar informāciju par izpētes rezultātiem un galvenajām problēmām.
Plānots organizēt arī kopējas Baltijas valstu, Centrālās un Austrumeiropas, kā arī Rietumeiropas valstu un ASV vēsturnieku konferences par vācu un padomju okupācijas jautājumiem, kā arī padomju okupācijas perioda vēsturi. Plānots sekmēt kopēju dažāda veida un apjoma publikāciju izdošanu par pētāmā perioda vēstures jautājumiem.
Vēsturnieki iecerējuši attīstīt sadarbību ar citām valstīm, kas ietilpušas bijušajā Padomju Savienībā, komunistiskā totalitārisma seku izpētei, sekmējot to pārvarēšanu. Plānots atbalstīt Eiropas Parlamenta pārstāvju iniciatīvas un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rezolūcijas projektu par totalitārā komunisma nosodīšanu un politiski neatkarīgas komisijas nodibināšanu sistēmas izdarīto noziegumu izvērtēšanai.