Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, mūsu sabiedrībā palielināsies interese par tā laika notikumiem.
“Uzskatu, ka Vēsturnieku komisijas pienākums šo interesi ir apzināt un veicināt, ne tikai aprakstot jau zināmus notikumus, bet arī atrast mazāk pētītas problēmas un uzdot jautājumus, kurus iepriekšējās vēsturnieku paaudzes nevarēja vai negribēja uzdot. Iespējams, šāda pieeja veicinātu jaunu pētnieku piesaisti gan no Latvijas, gan arī no ārzemēm, kas savukārt ļautu uz it kā zināmiem procesiem paskatīties ar svaigu skatu,” sacīja Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents atzinīgi vērtēja Vēsturnieku komisijas iniciatīvu savus pētījumus ievietot brīvi pieejamus internetā. Viņš arī aicināja izvērtēt iespēju vairāk pētījumu publicēt svešvalodās, jo tas mudinātu jauniešus interesēties un kritiski izvērtēt vēstures procesus.
Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents Latvijas vēsturnieku komisijai novēlēja pacietību un prasmi uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, lai pētījumu rezultāti būtu ne tikai vēsturnieku akadēmiskās vides ieguvums, bet arī raisītu plašāku sabiedrības interesi.
Latvijas Vēsturnieku komisija tika dibināta 1998.gada 13.novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tās galvenais uzdevums sākotnējā darbības posmā bija apzināt un izpētīt noziegumus pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.-1956. gados, kas sevī ietvēra jautājumus par holokaustu, civiliedzīvotāju deportācijām un karadarbību Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Šo 17 gadu laikā ir izdoti jau 28 pētījumu sējumi.
