Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņēma vēstuli no Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra. Vēstulē sacīts:
“Es zinu, ka Latvijai un pārējām Centrāl- un Austrumeiropas valstīm II Pasaules kara beigu gadskārta Eiropā nāks ar divējādām jūtām, jo tā iezīmēja nacisma sagrāvi, taču vienlaikus arī padomju okupāciju. Es tāpēc labi izprotu, ka Jūsu lēmums apmeklēt Uzvaras dienas notikumus Maskavā ir bijis sarežģīts. Bet tas skaidri parāda, ka gadu pēc tam, kad Latvija ir ieņēmusi tās pilntiesīgo vietu Eiropā, un tikai 14 gadus pēc neatkarības atgūšanas, Jūs spējat tiekties pēc izlīguma un konstruktīvām attiecībām ar Krieviju. Es ceru, ka Krievija atbildēs pozitīvi.
Lielu tiesu aizvadītā gadsimta mūsu kontinents bija kara un tirānijas ievainots. Kamēr vēsture nāks ar spriedumu, katra valsts ir atbildīga par izlīgumu starp tās pagātni un tagadni, katra savā veidā un laikā. Bet mēs nevaram tikai lūkoties pagātnē. Līdztekus tam, ka pieminam to cilvēku drosmi, kas krita, sakaujot nacismu, II Pasaules kara gadskārta Maskavā ir arī iespēja atzīmēt Eiropas atkalapvienošanos kopš 1989.gada. Kopā ar Krieviju mēs esam dalībnieki Eiropas Padomē un EDSO, kuru centieni ir demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara. Eiropas institūcijas ir izveidojušas kontinentu, kurā II Pasaules kara šausmu atkārtošanās ir gandrīz neiedomājama. Mums vajadzētu novērtēt sasniegto un turpināt iesākto.
Es zinu, ka ir vieglāk to pateikt nekā izdarīt, un es saprotu, cik būtiski Jums ir šie jautājumi. Es ceru, ka mūsu valstis turpinās strādāt cieši kopā pie ES politikas attīstības attiecībā uz Krieviju, kā arī daudzos citos jautājumos.”