Izvirzot personālijas SAK vadībai Valsts prezidents uzsvēra, ka sākotnējais SAK darbības modelis un uzdevumi piedzīvos daudz izmaiņu, kas tieši saistītas ar mainīgo un neskaidro situāciju ES.
SAK sēdes dalībnieki vienojās, ka būtiskākie darbības virzieni saistīsies ar publiskās pārvaldības sektoru, konkrēti akcentējot pašvaldību lomas palielināšanu, tiesību un pilnvaru paplašināšanu. Otrs nozīmīgākais virziens skars izglītības jomu, bet trešais - ilgtspējīgas tautsaimniecības izveidošanas uzdevumu. Vienlaikus Valsts prezidents atzīmēja nepieciešamību SAK darbībā ievērot elastīguma principu, stingri nenosakot darba grupu skaitu un saglabājot iespēju ikvienam SAK dalībniekam rosināt darba grupas izveidi pēc nepieciešamības un aktualitātes. Tāpat SAK sēdes dalībnieki atbalstīja Andra Bērziņa ierosinājumu SAK darba grupām strādāt ciešā sadarbībā, nedaloties pēc sektorālā vai funkcionālā principa.
„Mūsu darba uzdevums un mēraukla būs tieši saistīts ar reāliem darbiem, likumdošanas iniciatīvām un to realizēšanu. Tikai tad, ja konkrētas sabiedrības grupas izjutīs piederību savai valstij, ja mazināsies sabiedrības un varas atsvešinātība, ja uzlabosies konkrētu cilvēku dzīve, mūsu darbam būs jēga un attaisnojums,” - uzsvēra Valsts prezidents.
Saistībā ar Valsts prezidenta ierosinātajām izmaiņām SAK struktūrā tiks veiktas arī izmaiņas SAK nolikumā vienlaikus papildinot SAK sastāvu ar Jāni Dūklavu un LDDK pārstāvniecībā Vitāliju Gavrilovu aizstājot ar Juri Biķi.
SAK ir Valsts prezidenta izveidota neatkarīga konsultatīva institūcija, tās locekļi un pieaicinātie eksperti sniedz savu pieredzi un zināšanas, kā arī savu pārstāvēto organizāciju viedokļus un par darbu komisijā atlīdzību nesaņem. SAK izskatāmā jautājuma analīzi noformē viedokļa formā, tam ir ieteikuma raksturs. SAK par lēmumiem un ierosinājumiem informē Valsts prezidentu.
SAK ir veidota pēc organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības principa, aicinot līdzdarboties Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjus. Organizētās pilsoniskās sabiedrības sektoru ir aicinātas pārstāvēt biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” un ‘Eiropas kustībā Latvijā”, pasvītrojot Eiropas Savienības īpašo dimensiju Latvijas attīstības procesā. Pēc Valsts prezidents ierosinājuma SAK sastāvs ir paplašināts, to papildinot ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvi.
