Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava XVI ielūguma Valsts prezidente š.g.31.martā-1.aprīlī valsts vizītē apmeklēs Zviedriju, lai saskaņotu tālāko abu valstu politisko, ekonomisko, izglītības, zinātnes un kultūras dialogu. Vizītē prezidenti pavadīs ekonomikas, finanšu un kultūras ministri, vairāku augstskolu, zinātnisko institūtu pārstāvji, LNB direktors, kā arī vairāk nekā 40 uzņēmēji no metālapstrādes, tekstila, modes un dizaina, tūrisma, informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un elektronikas jomām. Apmeklējuma laikā Stokholmā tiks atklāta Tūrisma valsts attīstības aģentūras pārstāvniecība.
Prezidente apmeklēs Zviedrijas karaļnamu, tiksies ar amatpersonām, teiks runu Upsalas universitātē, atklās piemiņas plāksni pie mājas Upsalā, kurā ir dzīvojusi rakstniece Z.Mauriņa.
Latvijas-Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme izveidot Baltijas jūras reģionu par stabilu, ekonomiski aktīvu un drošu reģionu. Līdz šim galvenā uzmanība tika vērsta uz jomām, kas veicināja Latvijas Eiropas integrācijas procesa, iekšējās un ārējās drošības, suverenitātes un demokratizācijas attīstību, kā arī valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanu.
Zviedrija vienmēr aktīvi atbalstījusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu dalību ES. To apliecina Zviedrijas konsekventā nostāja diskusijās par ES paplašināšanu, kā arī fakts, ka Baltijas valstu integrācija ES tika pasludināta par vienu no Zviedrijas ārpolitikas prioritātēm. Latvijas Eiropas integrācijas procesā bija noderīga Zviedrijas pieredze, kas tika gūta, tai veicot pievienošanās procesu ES 90-to gadu sākumā (Zviedrija ir ES dalībvalsts kopš 1995.g. janvāra).
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Zviedrijas Karalistē
2005.gada 31.marts-1.aprīlis
Delegācijā ietilpst:
Artūrs Krišjānis Kariņš, Ekonomikas ministrs
Oskars Spurdziņš, Finanšu ministrs
Helēna Demakova, Kultūras ministre
Prof. Žaneta Ozoliņa, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja
Gunnar Ljungdahl, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā prezidents
Prof. Juris Skujāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors
Diāna Pauna, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vicerektore
Ivars Kalviņš, ZA Organiskās sintēzes institūta direktors
Ingūna Gulbe, universitātes asociētā profesore
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Inese Galante, dziedātāja
CETURTDIENA, 31.MARTS
11:00 Sagaidīšans ceremonija Stokholmas lidostā
Sagaida V.K.A.Zviedijas Kroņprincese Viktorija un Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde
12:00 Sagaidīšanas ceremonija Karaļa pilī
14:30 Valsts prezidentes tikšanās ar Zviedrijas parlamenta spīkeru B. fon Sīdovu (B. Von Sydow) (Riksdagen, Riksgatan 1)
15:05 Valsts prezidentes runa Zviedrijas parlamentā
-jautājumi un atbildes
16:00 Valsts prezidentes tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu (Göran Persson)
17:00 Īsa preses iespēja
17:25 Modernās mākslas muzeja apmeklējums
18:10 Valsts prezidentes intervijas Zviedrijas plašsaziņas līdzekļiem
20:00 Valsts vakariņas
PIEKTDIENA, 1. APRĪLIS
10:00 Valsts prezidentes lekcija Upsalas Universitātē
-Jautājumi un atbildes
11:00 Upsalas Universitātes bibliotēkas Carolina Rediva apmeklējums
11:35 Piemiņas plāksnes atklāšana pie mājas, kurā dzīvoja Zenta Mauriņa, klātesot pilsētas un apriņķa vadībai
13:10 Darba pusdienas Stokholmas mērijā ar pilsētas vadību
15:10 Latvijas-Zviedrijas biznesa seminārs Rūpniecības un tirdzniecības namā
-Latvijas Ekonomikas ministra A.K. Kariņa uzruna
-Zviedrijas Ekonomikas ministra uzruna
-Valsts prezidentes uzruna
16:10 Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas apmeklējums
Ziņojuma noklausīšanās par Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas un Latvijas Nacionālas bibliotēkas sadarbību
16:45 Tikšanās ar Zviedrijā dzīvojošo latviešu kopienu Zviedrijas karaliskās bibliotēkas telpās
Sestdienas skolas bērnu darbu izstādes apskate
19:30 Latvijas vēstnieka Zviedrijā rīkots koncerts un pieņemšana par godu Valsts prezidentes un Imanta Freiberga valsts vizītei
-Koncerts (dzied Inese Galante )
-Pieņemšana
21:45 Atvadīšanās Karaļa pilī
Izlidošana uz Rīgu
IMANTA FREIBERGA KUNGA ATSEVIŠĶĀ PROGRAMMA
CETURTDIENA, 31. MARTS
14:40 -15:10 Karolinska institūta apmeklējums
15:30-16:50 Kistas Zinātnes pilsētas apskate
Informācija no Ārlietu ministrijas mājas lapas
Latvijas un Zviedrijas attiecības [11.11.2004]
Latvijas - Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme izveidot Baltijas jūras reģionu par stabilu, ekonomiski aktīvu un drošu reģionu. Līdz šim galvenā uzmanība tika vērsta uz jomām, kas veicināja Latvijas Eiropas integrācijas procesa, iekšējās un ārējās drošības, suverenitātes un demokratizācijas attīstību, kā arī valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanu.
Zviedrija vienmēr aktīvi atbalstījusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu dalību ES. To apliecina Zviedrijas konsekventā nostāja diskusijās par ES paplašināšanu, kā arī fakts, ka Baltijas valstu integrācija ES tika pasludināta par vienu no Zviedrijas ārpolitikas prioritātēm. Latvijas Eiropas integrācijas procesā bija noderīga Zviedrijas pieredze, kas tika gūta, tai veicot pievienošanās procesu ES 90-to gadu sākumā (Zviedrija ir ES dalībvalsts kopš 1995.g. janvāra).
Līdztekus regulārajam politiskajam dialogam Latvijas un Zviedrijas valsts augstāko amatpersonu līmenī, notiek visaptveroša sadarbība un neformālu kontaktu veidošana starp parlamentiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām, skolām un iedzīvotājiem.
Diplomātisko attiecību hronoloģija
Zviedrija atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 27.augustā. Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991.gada 28.augustā. Zviedrijas vēstniecība Rīgā atklāta 1991.gada 29.augustā.
Pašreizējais Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā ir Jērans Hokansons (Göran Håkansson). Latviju Zviedrijā pārstāv vēstnieks Artis Bērtulis.
Zviedrijā darbojas 5 Latvijas goda konsuli: Ingemārs Nilsons (Ingemar Nilsson) Skonē, Roberts Rīdingstams (Robert Rydingstam) Gēteborgā, Stīgs Torsons (Stig Thorsson) Stokholmā, Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī un Egils Linge (Egil Linge) Gotlandē.
Ekonomiskā sadarbība
Zviedrija ir nozīmīga Latvijas tirdzniecības partnere. 2004. gada pirmajā ceturksnī Zviedrija bija Latvijas trešais lielākais eksporta noieta tirgus �� 135 mlj USD (11.59% no kopējā eksporta apjoma), savukārtimports no Zviedrijas sasniedza 131 mlj USD (6.15% no kopapjoma un 6.vieta).
Visvairāk Latvija eksportē koksni un tās izstrādājumus, tekstilizstrādājumus, mašīnas un mehānismus, savukārt importē - mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļus, tekstilmateriālus, koksnes papīrmasu, papīru un kartonu.
Zviedrijas investīcijas Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir trīskāršojušās un 2004.gada 1.ceturkšņa beigās Zviedrija bija lielākā investētājvalsts Latvijā �� 288.3 mlj USD. 04.11.2004. Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 561 Zviedrijas-Latvijas kopuzņēmums. Visvairāk Zviedrija ir investējusi telekomunikāciju jomā (Tele 2, Telia), banku sektorā (SEB), pasažieru aviācijā (SAS), pārtikas rūpniecībā, tirdzniecībā un mežrūpniecībā.
Zviedrijas divpusējā palīdzība Latvijai
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES Zviedrija pakāpeniski pārtrauc divpusējo palīdzību. Lai atzīmētu palīdzības programmas noslēgumu, 2004. gada 19. �� 23. aprīlī Zviedrijā tika rīkota Baltijas nedēļa, kuras laikā notika daudzi semināri un kultūras pasākumi, kā arī izdota grāmata par SIDA darbību Baltijā.
Zviedrijas valdības atbalsts Baltijas valstīm periodā no 1990. gada līdz 2003. gadam sasniedza 4 miljardus kronu. Sākotnēji palīdzības mērķis bija suverenitātes nostiprināšana, demokrātijas attīstība un pāreja uz tirgus ekonomiku. Līdz ar šo mērķu sasniegšanu un Baltijas valstu lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai, mainījās Zviedrijas divpusējās palīdzības mērķi, priekšplānā izvirzot atbalstu Latvijas integrācijai ES. Zviedrijas palīdzību administrēja Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūra (SIDA), balstoties uz sadarbības programmu, kas tika apstiprināta 2 gadiem. Piemēram, stratēģija sadarbībai ar Latviju 2002. - 2004. gadā orientēta uz to, lai sekmētu ES prasību īstenošanu, kā arī pilnveidotu attiecības ar Zviedriju. Tā ietver 6 sadarbības jomas - drošību, demokrātijas nostiprināšanu, ekonomiku, sociālās drošības jautājumus, vides aizsardzību, kā arī izglītību un zinātni.
Sadarbība turpināsies galvenokārt Baltijas jūras reģiona sadarbības programmu, ES struktūrfondu, ES iniciatīvu (INTERREG), un Ziemeļu dimensijas ietvaros, kā arī nozaru līmenī, balstoties uz jau nodibinātajiem kontaktiem. Ir izveidots arī Zviedrijas īstermiņa konsultantu tehniskās palīdzības fonds, kura mērķis ir sniegt īstermiņa konsultantu atbalstu institūciju stiprināšanas aktivitātēm. Fonda darbībai atvēlēti 3 miljoni Zviedru kronu (aptuveni Ls 210 000), kurus plānots papildināt atkarībā no līdzekļu izmantošanas gaitas.
Aizsardzība
Zviedrija ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm divpusējās palīdzības sniegšanā Latvijai aizsardzības jomā. 2000.-2001.gadā no Zviedrijas saņemts pretgaisa aizsardzības bataljons un kājnieku bataljons.
Nozīmīga ir bijusi Zviedrijas palīdzība Nacionālā aizsardzības plāna izstrādāšanā, Latvijas Jūras Spēku attīstībā un krasta novērošanas sistēmas pilnveidošanā, mīnu un nesprāgušas munīcijas meklēšanā un savākšanā, militāro speciālistu apmācībā, kā arī NBS tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā.
Latvijas un Zviedrijas šībrīža divpusējā sadarbība aizsardzības jomā ir sasniegusi savu otro attīstības fāzi, kuras ietvaros tiks izvirzītas jaunas sadarbības prioritātes, kā arī turpināti jau uzsāktie veiksmīgie sadarbības projekti pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošanā, vides aizsardzības jomā un apmācībā.
Kopš 1997. gada Latvijas ūdeņos Zviedrijas bruņotie spēki sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem veic operācijas MCOPLAT (mīnu un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, savākšanas un iznīcināšanas operācija). Kopš 1999. gada minētajās operācijās ir iesaistītas arī citas valstis.
Iekšlietas un tieslietas
2002.gada 31.janvārī tika parakstīts LR un Zviedrijas valdības līgums par attīstību, sadarbību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā. Kā prioritāras tajā ir iekļautas šādas jomas: Latvijas austrumu robežas nostiprināšana, cīņa ar organizēto noziedzību, tieslietu sistēmas uzlabošana. 2003.gada martā tika uzsākts Twinning projekts "Organizētās noziedzības efektīva novēršana un apkarošana", kura ietvaros paredzēts izstrādāt kopīgo organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju un rīcības plānu. Sekmīga sadarbība ar Zviedriju notiek saistībā ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, bezvēsts pazudušo personu meklēšanā, robežu nelegāli šķērsojošo personu pārbaudē un identifikācijā.
Kopš 2002. gada veiksmīgi darbojas projekts "Latvijas jurisdikcijas un tiesu administrācijas attīstība". Zviedru eksperti ir jau snieguši atbalstu jaunā kriminālprocesa likuma izstrādē.
Sadarbība izglītības jomā
Sadarbība ar Zviedriju izglītības un zinātnes jomās sakarā ar Zviedrijas izglītības sistēmas augsto decentralizācijas pakāpi notiek galvenokārt atsevišķu izglītības iestāžu, organizāciju, ekspertu starpā, kā arī ar rajonu un pilsētu skolu valžu starpniecību.
Ar Zviedru institūta starpniecību tiek piešķirtas stipendijas studentiem, mācību spēkiem un zinātniekiem. Zviedrija sniedz atbalstu Latvijas integrācijai ES izglītības programmās, it īpaši - Leonardo da Vinci.
Lielākais Zviedrijas ieguldījums Latvijas un pat Baltijas izglītības attīstībā, kā arī Eiropas integrācijas veicināšanā, ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) izveide.
Labklājība, sociālā nodrošināšana un veselības aprūpe
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kas ir sniegusi vislielāko finansiālo atbalstu Labklājības ministrijas projektu īstenošanai. Zviedrija bija lielākā donorvalsts projekta "Labklājības sistēmas reforma" realizācijā; 16 milj. SEK piešķirti projekta "Veselības aprūpes reforma" īstenošanai; Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi (Swedish National Board of Occupational Health and Safety) realizējusi vairākus projektus par darba higiēnas un drošības jautājumiem kā arī likumdošanas piemērošanu ES prasībām.
1994.gadā tika noslēgts līgums par praktikantu apmaiņu, kura ietvaros 300 jaunieši no Latvijas katru gadu var praktizēties Zviedrijā.
Zviedrija sniedz finansiālu palīdzību projektam "Dzīvesprieks", kas ir dzīvesvieta un arodapmācības centrs jauniešiem-bāreņiem vai jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm.
Ar Zviedrijas palīdzību muižā "Skangale" izveidots sociālās aprūpes, izglītības un kultūras centrs Cēsu rajona bērniem no sociāli nelabvēlīgām vai ļoti nabadzīgām ģimenēm. Bērni sociālajā centrā mācās un dzīvo un reizi divās nedēļās nedēļas nogalē apmeklē savu ģimeni.
Vides aizsardzība un reģionālā attīstība
1992.gadā noslēgtais starpvalstu sadarbības līgums starp Latviju un Zviedriju ir sekmējis to, ka Zviedrija ir kļuvusi par galveno Latvijas sadarbības partneri vides aizsardzības jomā. Sadarbība tiek īstenota visos līmeņos - gan ar Zviedrijas vides ministriju, gan SIDA, gan ar Vides aizsardzības aģentūru, Zviedrijas radiācijas drošības institūtu, Ķīmisko vielu inspekciju, kā arī ar vairākām konsultantu firmām. Būtisks ir Zviedrijas ieguldījums ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Sadarbība kultūrā
Sadarbība notiek decentralizēti, starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, bieži ar Zviedru institūta, Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Ziemeļvalstu informācijas biroja un biedrības Latvija-Zviedrija atbalstu. Attīstās sadarbība ES programmu Socrates un Leonardo da Vinci ietvaros.
1997.-2002.g. tika īstenots projekts "Trīs zvaigznes, trīs kroņi", kas tika veltīts Rīgas 800-gadei (2001) un Stokholmas 750. gadadienai (2002). Tā ietvaros tika rīkotas izstādes, konferences, izdoti izstāžu katalogi. 2003.gadā šī projekta ietvaros ir izdota grāmata par Baltijas jūras reģiona kultūrvēsturi, valodām, ģimenes struktūrām un reliģiju.
Jūrmalas pilsētas muzejs regulāri sadarbojas ar vairākām Zviedrijas institūcijām zemūdens izpētes jomā, piedalās nogrimušu kuģu vraku meklēšanas ekspedīcijās. Ir noslēgta vienošanās ar Zviedrijas Nacionālo jūras muzeju par arheoloģiskajiem pētījumiem Āraišu ezerā. Sadarbībā ar Gotlandes Universitātes koledžu notiek arheoloģijas un restaurācijas speciālistu apmaiņa, vasaras skolas un kursi.
Latviešu dzeju Zviedrijā jau vairākus gadus popularizē Knuts Skujenieks. Viņš ir tulkojis arī vairākus zviedru dzejnieku darbus latviešu valodā.
Latvijas Nacionālajā operā strādājuši zviedru diriģenti, režisori un gaismu mākslinieki. 2002.gada augustā LNO bija viesizrādes Dalhallā ar Vāgnera operu "Klīstošais holandietis" un Doniceti operu "Lucia de Lammermoor", viesizrādes Dalhallā notika arī 2004. gadā.
Citas sadarbības jomas: māksla, bibliotēku zinātne, grāmatu izdevniecība un tulkošana, kultūrizglītība, pieminekļu aizsardzība. Latvija piedalās Zviedrijā notiekošajos filmu un teātru festivālos.
Nozīmīgākās vizītes:
No Zviedrijas:
1992.g. 7.-8.jūlijs Zviedrijas premjerministra K.Bilta darba vizīte
1992.g. 10.-11.septembris Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas valsts vizīte
1998.g. 15.aprīlis Zviedrijas premjerministra J.Pērsona darba vizīte Latvijā
2000.g. 17.maijs Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas darba vizīte
2000.g. 27.jūnijs Zviedrijas premjerministra J.Pēršona darba vizīte
2000.g. 10.novembris Zviedrijas ārlietu ministres A.Lindas vizīte
2002.g. 25.marts Zviedrijas ārlietu ministres A.Lindas darba vizīte
2003.g. 26.maijs Zviedrijas premjerministra J.Pēršona darba vizīte Latvijā
2003.g. 27.jūnijs Zviedrijas ārlietu ministres A.Lindas darba vizīte
2003.g. 23.oktobris Zviedrijas parlamenta spīkera B.fon Sīdova vizīte
2003.g. 12.novembris Zviedrijas ārlietu ministres L.Freivaldes darba vizīte
No Latvijas:
1992.g. 10.-11.marts LR Ministru prezidenta I.Godmaņa vizīte
1995.g. 18.-19.novembris LR Valsts Prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte
1999.g. 30.novembris - 1.decembris LR Valsts Prezidentes V.Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte
2000.g. 11.-12.aprīlis LR Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes oficiālā vizīte
2000.g. 28.septembris LR ārlietu ministra I.Bērziņa darba vizīte
2000.g. 12.decembris LR Ministru prezidenta A.Bērziņa vizīte (Baltijas valstu gada noslēgums)
2001.g. 3.aprīlis LR Ministru prezidenta A.Bērziņa vizīte (Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Zviedrijas premjerministru)
2002.g. 1.jūnijs LR Valsts Prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Zontu kongresā)
2002.g. 28.novembris LR ārlietu ministres S.Kalnietes darba vizīte Zviedrijā
2004.g. 27.janvāris LR Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Stokholmas starptautiskajā forumā "Genocīda novēršana: draudi un atbildības")
2004.g. 19.marts LR ārlietu ministra R.Pīka darba vizīte
2004.g. 7.maijs LR premjerministra I.Emša darba vizīte
Svarīgākie divpusējie līgumi:
• Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (spēkā kopš 1992)
• Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par sadarbību vides aizsardzības jomā (1992)
• Latvijas Republikas Valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par gaisa satiksmi (1994)
• Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (1994)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par personu atpakaļuzņemšanu (1997)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par vīzu atcelšanu (1997)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības nolīgums par sadarbību jūras un aviācijas meklēšanā un glābšanā (1999)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību (2002)