Pēc Ķīnas Tautas republikas prezidenta Hu Dziņtao ielūguma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no 12.-18.aprīlim uzturēsies valsts vizītē Ķīnā, kuras laikā Pekinā, Šanhajā, Sjiaņā un Honkongā ar Ķīnas amatpersonām, akadēmiskajām aprindām un uzņēmējiem veidos Ķīnas un Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts tālāko divpusējo attiecību ietvaru. Vizītes laikā tiks parakstīti 6 starpvalstu un starpvaldību līgumi. Valsts prezidenti vizītē pavadīs Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, tieslietu ministre Vineta Muižniece, kultūras ministre Helēna Demakova, Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Latvijas-ĶTR sadraudzības grupas priekšsēde Saeimā Silva Golde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, aptuveni 50 Latvijas uzņēmēji (ostu, banku sektors, IT&T, būvniecības, nekustamo īpašumu, pārtikas rūpniecības, tūrisma jomas), kā arī masu mediju grupa. Vizītes laikā plānots parakstīt šādus līgumus:
LR valdības un ĶTR valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību;
LR valdības un ĶTR valdības ekonomiskās sadarbības līgums;
LR un ĶTR līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās;
LR valdības un ĶTR nolīgums par jūras transportu;
LR Satiksmes ministrijas un ĶTR Dzelzceļa ministrijas nolīgums par sadarbību dzelzceļa jomā;
LR valdības un ĶTR Makao speciālā administratīvā reģiona valdības līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu;
Rīgas pilsētas domes un Pekinas pilsētas domes līgums par sadarbību ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā.
LATVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VALSTS VIZĪTE ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ
2004. gada 12. aprīlis- 18. aprīlis
ŠANHAJAS PROGRAMMA
11.APRĪLIS
17:00 Ierašanās Šanhajā
12. APRĪLIS
09:15 Ierašanās Podong district (Šanhajas finansu rajons)
--- Šanhajas modernās ekonomiskās zonas prezentācija
12:00 Vizīte pie Šanhajas mēra
13:35 Šanhajas Mākslas vēstures muzeja un Yuyuan Garden apmeklējums
SJIAŅAS PROGRAMMA
12.APRĪLIS
19:00 Ierašanās Sjiaņā
13.APRĪLIS
Huaqing Hot Springs un Terracotta Muzeja apmeklējums
13:00 Tikšanās ar Sjiaņas provinces gubernatoru Jia Zhibang
13:30 Sjiaņas provinces gubernatora rīkota pieņemšana Izlidošana uz Pekinu
PEKINAS PROGRAMMA
13. APRĪLIS
17:50 Tikšanās LR vēstniecībā Pekinā Latvijas vēstnieka E.Semaņa rīkota pieņemšana
14.APRĪLIS
09:00 Dalība biznesa forumā ĶTR komercpalātā (CCPIT - China Council for Promotion of International Trade) Valsts prezidentes uzruna
11:00 Tsing Hua universitātes apmeklējums tikšanās ar universitātes vadību. Valsts prezidentes runa
Pekinas kultūras un vēsturisko vietu apmeklējums
19:30-20:40 Pekinas Operas apmeklējums
15. APRĪLIS
09:30 Tibetas budistu tempļa apmeklējums
10:30 Latvijas mākslinieku izstādes atklāšana Valsts mākslas muzejā. Valsts prezidentes runa
17:15 Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Lielajā Tautas namā
17:30 Oficiālās divpusējās sarunas ar ĶTR prezidentu Hu Dziņtao
18:20 Līgumu parakstīšana Lielajā Tautas namā
18:30 Oficiālais valsts bankets Lielajā Tautas namā
16.APRĪLIS
09:40 Lielā Ķīnas mūra apskate
11:15 Intervijas un preses konference
15:30 Saruna ar ĶTR Parlamenta spīkeru
16:30 Saruna ar ĶTR premjerministru Wen Jiabao
17:50 Izlidošana uz Honkongu
HONKONGAS PROGRAMMA
16.APRĪLIS
20:30 Ierašanās Honkongā
17.APRĪLIS
10:00 Honkongas Starptautiskā termināla apmeklējums. Termināla apskate kopā ar uzņēmēju delegācijas ostu nozares darba grupu.
12:15 Divpusējas sarunas ar Izpilddirektoru un Honkongas premjerministra rīkotas oficiālas pusdienas Valdības namā
15:15 Honkongas Kultūras mantojuma muzeja apmeklējums
18:00 Latvijas goda konsula rīkota pieņemšana
18.APRĪLIS
Rīts - Izlidošana uz Rīgu
Informācijas no Ārlietu ministrijas mājas lapas www.mfa.gov.lv
Pēdējo reizi papildināts 12.12.2003.
Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas attiecības
2001.g. 12.septembrī Latvija un Ķīna atzīmēja 10 gadu jubileju kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku.
Latvija augsti novērtē, ka ĶTR bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu zemei ļoti svarīgs ir fakts, ka Latvijas okupācijas gados ĶTR valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.
Tā kā viena no Latvijas prioritātēm ir iestāšanās Eiropas Savienībā, tad Latvijā augstu vērtē Ķīnas atbalstošo nostāju šajā jautājumā. Arī attiecībā uz Latvijas principiālo virzību uz citām starptautiskām organizācijām ĶTR vadība pasvītro, ka tā ir Latvijas suverēna izvēle un tiesības.
Latvijas - ĶTR divpusējā sadarbība attīstās visdažādākajās jomās - politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un izglītības. 1997. gada maijā Pekinā notika pirmās starpministriju konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja ĀM valsts sekretārs M.Riekstiņš. 2. politiskās konsultācijas notika Rīgā, 2002. gada 12. aprīlī.
2002. gada 11. novembrī LR 8. Saeimā tika izveidota ĶTR atbalsta grupa.
Latvija kā nākošā ES dalībvalsts augstu vērtē un ir ieinteresēta turpināt konstruktīvu dialogu par humanitāriem jautājumiem ANO ietvaros t.sk. cilvēktiesību, kultūrnacionālās un reliģiskās autonomijas jautājumiem. Latvijā šis uz savstarpējās cieņas pamatiem veidotais dialogs tiek vērtēts kā svarīga un organiska abu valstu divpusējo attiecību sastāvdaļa.
10 gadu laikā Ķīnas un Latvijas attiecības ir attīstījušās sekmīgi. Tās ir kļuvušas stabilas un konstruktīvas. Tas uzskatāmi parāda, ka atšķirīgās vēsturiskās, kultūras tradīcijas un lielie attālumi nav šķērslis labu starpvalstu attiecību veidošanai. Zināmu attiecību briedumu apliecina arī augstākā līmeņa vizīšu apmaiņa pēdējo gadu laikā: 2000.g. jūnijs – Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte ĶTR, 2000.g. septembris - ĶTR Tautas Pārstāvju sapulces Patstāvīgās komitejas priekšsēdētāja Li Pena vizīte Rīgā, kā arī 2001.g. maijs – jūnijs - Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Ķīnā.2001. gada augusts- septembris – Kultūras ministrijas delegācijas vizīte Valsts sekretāra Aivara Gaiļa vadībā.2001. gada augustā – Saeimas deputāta Valda Birkava neoficiāla vizīte ĶTR.2002. gada aprīlī ĶTR Ārlietu ministra vietnieka Liu Gučana vizīte – politiskās konsultācijas2002. gada maijā LR ZA prezidenta Jāņa Stradiņa vizīte ĶTR pēc ĶTR Ārpolitikas institūta uzaicinājuma.2002. gada jūnijā ĶTR prezidenta Dzjana Dzemina vizīte Latvijā Baltijas valstu vizītes ietvaros. 2002. gada septembrī Kultūras ministres Karinas Pētersones vizīte Ķīnā.
2003. gada janvāri Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte – politiskās konsultācijas ĶTR.
Diplomātisko attiecību vēsture
1991. gada 7. septembrī ĶTR atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ķīnu tika nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. ĶTR vēstniecība Rīgā uzsāka savu darbību 1994. gada augustā. Pašreizējais Ķīnas vēstnieks Latvijā ir Vans Kaivens (Wang Kaiwen). 1998. gadā Pekinā tika atvērta Latvijas vēstniecība. 2000. gada 25. janvārī Pekinā tika akreditēts pirmais Latvijas Republikas vēstnieks ĶTR Einars Semanis.
Ekonomiskie un tirdzniecības kontakti
Pēdējo gadu laikā ĶTR ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem Āzijas reģionā.
Jāatzīmē 2000. gadā veiksmīgi noslēgtā vienošanās starp Latviju un Ķīnu sakarā ar Ķīnas iestāšanās procesu PTO. Latvija ir atbalstījusi ĶTR iestāšanos PTO, kas paver abu valstu ekonomiskajai sadarbībai jaunas iespējas.
No ilgtermiņa projektiem Latvija ir ieinteresēta dalībā Āzijas un Eiropas transkontinentālā tilta projektā. Perspektīvā mūsu interesēs būtu, lai viens no transkontinentālā koridora galapunktiem Eiropā būtu kādā no Latvijas ostām. Latvijai ir lielas iespējās šajā nozarē, jo Latvijas ostas apkalpo vairāk tranzītpreces kā Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Baltijas ostas kopā. Jau šodien mēs aicinām Ķīnu iesaistīties Latvijas ostu attīstībā.
Ārējās tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Ķīnu ir neliels. Drīzāk varētu runāt par pirmajam soļiem nopietnas tirdzniecības attīstībā. Latvijas biznesa aprindās veidojas interese par Ķīnas tirgu. Latvijai ir daudz labu produktu, kas atbilst pasaules standartiem tai skaitā augsto tehnoloģiju jomā, par ko ir īpaša interese Ķīnā. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai veicinātu Latvijas un Ķīnas uzņēmēju kontaktus un sadarbību. Latvija ir ieinteresēta iesaistīties Ķīnas valdības rietumu provinču attīstības programmā.
Latvijas ekonomiskie kontakti ar ĶTR attīstās samērā intensīvi. Latvijā ir reģistrēti 45 ĶTR - Latvijas kopuzņēmumi. Kopējās ĶTR investīcijas Latvijā sastāda USD 0,54 miljonus vai 0,03% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma.
1999. gada martā ĶTR premjerministra vietnieces Vu Ji vizītes laikā tika parakstīts "Latvijas -Ķīnas līgums par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm", kas vērtējams kā pozitīvs faktors abu valstu tirdzniecības sakaru paplašināšanā.
Tirdzniecības apgrozījums 2002.gadā sastādīja USD 30.7 miljonus. Galvenās eksporta preces uz ĶTR ir metāli un to izstrādājumi (55%), transporta līdzekļi (30%) un koksne un tās izstrādājumi (ap 10%). Galvenās importa preces no ĶTR ir tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (22%) dažādi rūpniecības produkti (17%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (15%).
Kultūra un izglītība
Latvijas un Ķīnas sadarbība kultūrā un izglītībā ir salīdzinoši veiksmīgs mūsu kopējo aktivitāšu virziens. Par to liecina gan apmaiņa ar mākslas izstādēm, gan operas un baleta mākslinieku koncerti Latvijā un Ķīnā.
1996. gada 2. septembrī tika parakstīta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas Tautas Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 1997. - 1999. gadam. Sadarbības programmas 1997.- 1999. gadam ietvaros notikuši vairāki pasākumi piemēram, Ārzemju mākslas muzejā Rīgā ir bijusi izstāde "Ķīnas vēdekļi – glezniecība un kaligrāfija". 1997. gadā Rīgā un Ventspilī viesojās Pekinas operas Jantajas trupa. 1998. gada Ķīnā atbildes vizītē devās Latvijas Nacionālās operas baleta trupa.
1999. gada 10. novembrī tika parakstīta otrā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2000. - 2001. gadam, kurā paredzēta dažādu mākslas nozaru speciālistu (izpildītājmākslinieki, mākslinieki, restauratori, mākslas vēsturnieki), kā arī informācijas apmaiņa par abās valstīs notiekošajiem starptautiskajiem pasākumiem un uzaicināšana piedalīties tajos.
Līdz ar Latvijas vēstniecības Pekinā atvēršanu ir aktivizējusies un paplašinājusies kultūras apmaiņa, tai skaitā veiksmīgi īstenotas sadarbības programmas. 2001.gada pavasarī Ķīnas festivālā Second Meet in Beijing piedalījās Rīgas saksofonistu kvartets.
Sakarā ar diplomātisko attiecību nodibināšanas 10 gadu jubileju, bet septembrī ĶTR darba vizītē uzturējās LR Kultūras ministrijas valsts sekretārs A.Gailis. Vienlaicīgi ar šo darba vizīti Ķīnā noritēja grupas Iļģi koncerti. Kā atzīmēja Ķīnas mūzikas speciālisti, tā bija vienreizēja iespēja un vērtīga pieredze ķīniešu publikai iepazīties ar latviešu tautas mākslu. Savukārt, Rīgā 2001.g. oktobrī Vāgnera zālē rīdziniekiem koncertu sniedza Ķīnas tradicionālās mūzikas orķestris no Džilinas provinces.
Izglītība
1996. gadā tika noslēgti divi starpvaldību līgumi: LR valdības un ĶTR valdības nolīgums par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā un LR valdības un ĶTR valdības Kultūras izglītības sadarbības līgums. Abi līgumi bija spēkā līdz 2001. gadam un tiek pagarināti automātiski, ja neviena no pusēm neiebilst.
Kopš 1995.gada starp LU Ķīniešu valodas nodaļu un Pekinas universitāti tiek īstenota savstarpējā studentu un pasniedzēju apmaiņa. Pekinā katru gadu studē 3-5 Latvijas studenti. LU Svešvalodu fakultātē strādā arī viens pasniedzējs no ĶTR.
1998. gada martā nāca klajā Latvijas Universitātes profesores sinoloģes Jeļenas Staburovas grāmata "Ķīnas Tautas Republika ar un bez Dena Sjaopina", kurā aptverti notikumi Ķīnā līdz 1997. gada jūnijam. Pašlaik profesore Jeļena Staburova strādā pie grāmatas par izcilo Ķīnas filozofu Konfūciju.
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 1999. -2000. studiju gadā mācījās divi studenti no Ķīnas Tautas Republikas.
2002. gada septembrī notika Kultūras ministres Karinas Pētersones vizīte ĶTR, kuras laikā tika parakstīts “LR Kultūras ministrijas un ĶTR Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2003. – 2005. gadam”.
2003. gada oktobrī Pekinas Mākslas Pirmajā biennālē Latviju pārstāvēja gleznotājs Jānis Spalviņš.
Rīgas sadraudzības pilsēta Sudžou
1996. gada 17. aprīlī tika parakstīts nodomu protokols "Par sadraudzības nodibināšanu starp Rīgu un Sudžou". 1997. gada 22. septembrī tika parakstīta "Vienošanās par sadraudzības pilsētu attiecību nodibināšanu starp Rīgu un Sudžou". Sudžou atrodas Ķīnas TR Dzjansu provinces Jandzi upes deltā 86 km attālumā no Šanhajas. Jau kopš 1989. gada ir notikušas vairākas vizīšu apmaiņas, kuru mērķis ir bijis gan tirdzniecības sakaru nodibināšana, gan apmaiņa kultūras (piemēram, 1998. gadā Latvijas vēstures muzejā notika ķīniešu gravīru izstāde) un sporta jomās. Rīgas domes priekšsēdētājam A. Bērziņam tika piešķirts Sudžou goda pilsoņa nosaukums.
2001.g. Saeimas priekšsēdētājs J.Straume savas vizītes laikā Ķīnā apmeklēja arī Sudžou pilsētu, kur atklāja Latvijas fotomākslas izstādi. Tajā pašā gadā Rīgas 800 svētku laikā, Sudžou pilsēta pasniedza Rīgai īpašu dāvanu - Tējas namiņu Kronvalda parkā.
2002. gadā no 27. oktobra līdz 2. novembri Sudžou norisinājās Starptautiskā sadraudzības pilsētu nedēļa. Minētās nedēļas ietvaros norisinājās vairāki pasākumi, tajā skaitā tika demonstrēta fotoizstāde par Rīgu, videokasete “Welcome to Latvia”, atskaņota Latvijai raksturīga mūzika. Rīgas delegācijā bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks A. G. Kreituss, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs A. Ameriks un Rīgas domes deputāte S. Pīka.
2003. gada 26.-28. oktobrī Rīgas mērs viesojās Sudžou pilsētā. Vizītes laikā tika parakstīta “Papildvienošanās kultūras un tūrisma jomā”.
Savstarpējās vizītes
1994. gada decembris Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa vizīte Ķīnā
1997. gada pavasaris LR Saeimas priekšsēdētāja A. Čepāņa vizīte Ķīnā
1997. gads LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas pirmās politiskās konsultācijas Pekinā.
1999. gada marts ĶTR premjerministra vietnieces Vu Ji vizīte Latvijā
2000. gada jūnijs Saeimas priekšsēdētāja biedra Riharda Pīka vizīte Ķīnā
2000. gada jūnijs LR ārlietu ministra I. Bērziņa vizīte Ķīnā
2000. gada septembris ĶTR Visķīnas Pārstāvju Tautas sapulces priekšsēdētāja Li Pena (Li Peng) oficiālā vizīte Latvijā
2001. gada 28.marts – 8.aprīlis Saeimas Taivānas atbalsta grupas vizīte Ķīnā
2001.gada 28.maijs – 5.jūnijs Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes vizīte Ķīnā
2001.gada 27.jūlijs Latvijas - ĶTR Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības apvienotās komisijas sēde Rīgā
2001.gada 25. – 28.jūlijs ĶTR KP CK Ārējo sakaru departamenta vadītāja vietnieka Cai Vu (Cai Wu) vizīte Latvijā (pēc Saeimas ĶTR atbalsta grupas vadītāja O.Deņisova uzaicinājuma)
2001. gada augusts Sudžou, Pekinas pilsētu delegācijas vizītes sakarā ar Rīgas 800 gadu svinībām
2001.gada 11. – 15.septembris ĶTR amatpersonu vizītes sakarā ar diplomātisko attiecību nodibināšanas 10. gadskārtu – Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja G.Krasta uzaicinājums ĶTR Politisko Konsultāciju padomes Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Tjaņam Dzeņpei (Tian Zengpei)
2002.gada 12.aprīlis LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas 2. politiskās konsultācijas Rīgā.
2002.gada 10. - 12.jūnijs Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Dzjana Dzemina valsts vizīte Latvijā.
2003.gada 14. - 17.janvāris LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas 3. politiskās konsultācijas Pekinā.
2003.gada 25. - 29.augusts ĶTR Sporta Ģenerālās administrācijas vizīte Latvijā.
2003.gada 25.novembris - 1.decembris Saeimas priekšsēdētājas biedra Ērika Jēkabsona vizīte Ķīnas Tautas Republikā.
Svarīgākie līgumi
• Līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību (parakstīts 1994.gada decembrī);
• Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (parakstīts 1996. g. jūnijā);
• Līgums par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā (parakstīts 1996. g. jūnijā);
• Līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā (parakstīts 1996.g. septembrī);
• Līgums par civilo gaisa satiksmi (parakstīts 1999.g. martā);
• Līgums par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm (parakstīts 1999.g. martā).
Informācija
2000. gada janvārī Rīgā uzsāka darbu vienas no lielākās ziņu aģentūras Ķīnā Siņhua (Xinhua) Baltijas birojs.