Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 20.septembrī, sāka valsts vizīti Kanādā. Oficiālā sagaidīšanas ceremonijā prezidenti Kvebekā sagaidīja Kanādas ģenerālgubernatore Mikaela Žāna (Michaëlle Jean).
Uzrunājot ģenerālgubernatori un klātesošos Kvebekas iedzīvotājus, prezidente izteica gandarījumu, ka Latvijas neatkarības un abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadienā norit pirmā Latvijas valsts vadītāja valsts vizīte Kanādā. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija ir pateicīga Kanādai, ka tā neatzina Latvijas aneksiju PSRS, kā arī deva patvērumu tūkstošiem bēgļu no Latvijas, kas pēc II Pasaules kara ieceļoja Kanādā. Viņa arī sacīja, ka vizīte ir saviļņojoša arī tāpēc, ka V.Vīķes-Freibergas ģimene ilgus gadus ir pavadījusi Kanādā.
M.Žāna atzīmēja, ka Kanāda augstu novērtē to ieguldījumu, ko V.Vīķe-Freiberga ir ieguldījusi Kanādas zinātnē, kā arī apsveic straujo Latvijas izaugsmi un iespējas Latvijai ar Kanādu sadarboties NATO ietvaros un Kanādas-ES sadarbībā, kā arī citos starptautiskos forumos un institūcijās. Kanādas pārstāvji ir gaidīti viesi novembra beigās Rīgā gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, uzsvēra Latvijas prezidente.
Tiekoties 20.septembrī ar Kvebekas premjerministru Žanu Šarē (Jean Charest), prezidente pārrunāja iespējas attīstīt biznesa sakarus starp Latviju un Kvebeku. Daudz uzmanības sarunā tika veltīts ES perspektīvas jautājumiem, ES un Kanādas sadarbībai dažādās sfēras, tajā skaitā enerģētikas jomā. Pēc divpusējas sarunas premjers Latvijas prezidentei pasniedza Kvebekas Nacionālo ordeni, uzsverot, ka tā ir augstākā Kvebekas atzinība un tiek piešķirta par prezidentes īpašajiem nopelniem izcilā Latvijas pārstāvēšanā un ieguldījumu Kanādas sabiedrības labā.
Pateicoties par izrādīto augsto godu, prezidente uzsvēra, ka kā būtisku saikni starp Latviju un Kvebeku saredz cieņu pret savu identitāti, mīlestību pret valodu, nācijas vēsturi un atvērtību pasaulei. “Katrai paaudzei ir privilēģija un atbildība stiprināt savu identitāti, veidot to nemitīgā attīstībā, nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Paldies Kanādai par to, ka šeit bēgļu gaitās nonākušie latvieši varēja turpināt sargāt un kopt savu kultūrvēsturisko mantojumu un tradīcijas. Tikai dziļi izprotot savu identitāti, mēs spējam būt atvērti un pieņemt, ka pasaulē dzīvo daudz dažādu cilvēku, kuriem var būt ļoti atšķirīga kultūra un identitāte no tās, ko mēs pazīstam kā savu. Šī iecietība un dažādu kultūru sadzīvošana ir raksturīga un augstu vērtējama Kvebekas un Kanādas iezīme,” ceremonijā klātesošajiem Kvebekas vadības, akadēmisko, mediju un sabiedrisko aprindu pārstāvjiem teica prezidente. “Šāda savas identitātes dziļa novērtēšana un reizē atvērtība citām kultūrām ir svarīga arī Eiropas nākotnei.”