Valsts Valodas komisija aprīlī piedalās vairāku starptautisku pasākumu organizēšanā par valodas mūsdienīgo saiti ar informācijas tehnoloģijām, kā arī par latgaliešu valodas rakstu pieminekļu un identitātes jautājumiem.
Konference “Valodu tehnoloģijas – Baltijas perspektīva”
Starptautiskā foruma “Baltic IT&T 2004”, kas risināsies Rīgā no 21. līdz 24. aprīlim, ietvaros pirmo reizi Baltijā ar Valsts valodas komisijas atbalstu tiek organizēta konference “Valodu tehnoloģijas – Baltijas perspektīva” (Human Language Technologies – The Baltic Perspective).
Konferencē piedalīsies vairāk nekā 80 valodas tehnoloģiju ekspertu no Baltijas valstīm, Čehijas, Krievijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Pakistānas, Polijas, Somijas un Zviedrijas. Valodu tehnoloģijas (Human Language Technologies) ir jauna nozare, kas joprojām attīstās. Jaunās tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas un jaunus izaicinājumus, kas ir būtiski valodu nākotnei.
Konferences galvenie mērķi:
● uzlabot sabiedrības informētību par HLT nozīmīgo lomu informācijas sabiedrībā;
● dalīties informācijā par jaunākajām izstrādēm HLT jomā;
● izveidot starpnozaru saites starp datorzinātņu, lingvistikas un informācijas pārvaldības speciālistiem;
● veicināt publisko un privāto līdzdalību HLT lietojumprogrammu izstrādē.
Konferences programmas komitejā ir universitāšu, institūtu un Valsts valodas komisijas pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes.
Līdz šim datorlingvistikas un HLT Baltijas speciālistiem ir bijis tikai viens kopīgs pasākums— Eiropas Savienības (ES) atbalstīts seminārs 1994. gadā. Tagad, pēc desmit gadiem, šī konference ļaus gūt pārskatu par pašreizējo situāciju, kā arī būs nozīmīgs stimuls Baltijas valstu valodu datortehnoloģiju izpētē, izstrādē un ieviešanā. Konference notiks tikai 10 dienas pirms Eiropas Savienības paplašināšanas. Tā būs lieliska iespēja dalīties pieredzē un nodibināt sakarus starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm.
Jaunākā foruma programma pieejama www.ebaltics.com/forum2004.
• 2004. gada 23. aprīlī LU Filoloģijas fakultātē Visvalža 4a 4. stāva zālē latgaliešu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei (1865 – 1904) veltīta starptautiska konference “Identitāte un rakstība”.
Konference veltīta nozīmīgam notikumam Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē – latīņu burtu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei. Četrdesmit gadus (1865 – 1904) latgaliešiem līdz ar lietuviešiem cariskajā Krievijā bija aizliegts iespiest grāmatas dzimtajā valodā, kas nozīmēja arī jau iepriekš izdoto grāmatu iznīcināšanu. Izveidojās rokrakstu literatūra (19. gadsimtā !), kas ir unikāla parādība gan latviešu, gan vēl jo vairāk Eiropas literatūras 19.gs. beigu kontekstā, kad visur citur iespiedtehnika un iespējas piedzīvoja veselu revolūciju. Latgalisko (untajā pašā laikā latvisko) identitāti palīdzēja saglabāt baznīca, baznīcas grāmatas, mutvārdu tradīcija.
Konference vienlaikus neaprobežojas ar latgalisko tematiku vien. Vienlaikus tiek iezīmēts reģionālā un globālā, specifiskā un vispārīgā aspekts gan ziemeļvalstu (Skandināvijas valodas literatūra), gan Latvijas koordinātes (ventiņu mēle, lībiešu mēle latviskajā). Atsevišķs referāts tiek veltīts latviešu valodas pārejai no gotiskās uz latīnisko druku un rakstību, rakstības simboliskai dabai, rakstošajiem cilvēkiem.
PROGRAMMA
10:00 – 10:15 Konferences atklāšana
10:15 – 10:35 Ella Buciniece “Runājošais cilvēks: runa un rakstība latviskās identitātes koordinātēs”
10:35 – 10:55 Anna Stafecka “Lstgales rokraksta grāmatas drukas aizlieguma laikā”
10:55 – 11:15 Lidija Leikuma “Par dažiem drukas aizlieguma laika iespieddarbiem latgaliski”
11:15 – 11:35 Danguole Mikulēniene “Drukas aizliegums Lietuvā”
11:35 – 11:55 Andris Kravalis “Latgaliešu rakstība baznīcā”
11:55 – 12:15 Anna Rancāne “Latgaliešu rakstība literatūrā”
Kafijas pauze (12:15 – 12:30)
12:30 – 12:50 Snorre Karlsons “Jaunnorvēģu valoda norvēģu valodas kontekstā”
12:50 – 13:10 Linda Kussiņa “Sieviešu rakstība un identitātes jautājumi 19. gs. Beigās: Hulda Garborga un Minna Freimane”
13:10 – 13:30 Jānis Kušķis “Gotiskā rakstība un latviskā identitāte”
13:30 – 13:50 Māra Zālīte “Ventiņu valoda “Tobago””
13:50 – 14:10 Julgi Stalte “Lībiskais latviskajā un latviskais lībiskajā”
14:10 – 14:30 Janīna Kursīte “Raksta/rakstības simboliskā daba”
Pusdienas pārtraukums (14:30 – 15:30)
15:30 – 16:30 Diskusija par rakstību un identitāti vēsturiskā un mūsdienu perspektīvā”
Tāpat jāatzīmē, ka š.g. 14. aprīlī Rīgas latviešu biedrības Baltajā zālē Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Valsts valodas komisija, Valsts valodas aģentūra un LU Latviešu valodas institūts svinēja grāmatas “Evangelia toto anno (1753). Pirmā latgaliešu grāmata” atvēršanas svētkus, kas veltīti Evangelia toto anno (1753) 250 gadu jubilejai un latīņu burtu drukas aizlieguma atcelšanai (1904) simtgadei.
2003. gadā aprit 250 gadu, kopš Viļņā tika izdota pirmā grāmata latgaliešu rakstu valodā – “Evangelia Toto Anno..” Tā ir pirmā grāmata, ar kuru aizsākās latgaliešu rakstu valodas tradīcija, kas cauri gadsimtiem ir palīdzējusi saglabāt latvisko identitāti Latgales novadā. Šī grāmata ir būtiska latviešu tautas garīgā un kultūras mantojuma daļa.
“Evangelia Toto Anno..” ir arī ne tikai ievērojams kultūrvēstures piemineklis, bet arī ļoti nozīmīgs valodas piemineklis, kurā bagātīgi atspoguļotas senas, mūsdienās jau nereti zudušas valodas parādības, kuras nozīmīgas ne tikai latviešu, bet arī baltu valodu vēsturei kopumā. Par šo grāmatu interesi ir izrādījuši arī citu valstu zinātnieki.
Izdevumā iekļauts 1753. gada “Evangelia Toto Anno..” faksimilatveidojums, vārdu un to gramatisko formu rādītājs, kā arī kultūrvēsturisks apcerējums latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, kā arī lietuviešu un angļu valodā par latgaliešu rakstu valodas attīstības gaitu.
Grāmata izdota ar Latvijas Zinātnes padomes un Kultūrkapitāla fonda atbalstu.Izdevuma zinātniskās daļas sagatavotāja un atbildīgā redaktore Dr.philol. Anna Stafecka.