8. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri, sveicot jaunajā amatā un pārrunājot Eiropas nākotnes un Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās atveseļošanās gaitu.
Tikšanās laikā tika apspriests Latvijas plāns, kas iesniegts līdzekļu saņemšanai no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda. Uzlabotajā plānā ir ņemta vērā prasība pieteikt projektus, kas veicina valsts ilgtspējību, īpaši zaļo transformāciju un digitālo attīstību. Valsts prezidents uzsvēra, ka ekonomikas atveseļošanai no ES līdzekļiem paredzamais 1,8 miljardu eiro ieguldījums būs labs grūdiens Latvijas izaugsmei.
Tika pārrunāts arī projektā Rail Baltica ieguldīto līdzekļu pozitīvais iespaids uz ekonomiku. Ir svarīgi tālredzīgi veidot augsni ekonomiskās izaugsmes “koridoram” ap Rail Baltica plānoto maršrutu, kas veicinās dažādu jomu uzņēmējdarbību.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta Eiropas nākotnes jautājumiem, īpaši t. s. zaļajai transformācijai. Tika atzīts, ka mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES ir ambiciozi un nebūs viegli tos īstenot.
Valsts prezidents norādīja, ka Latvijai ir nepieciešams sastādīt konkrētu uzdevumu plānu, kas sadalīts pa gadiem, lai konsekventi virzītos uz minētajiem mērķiem. “Zaļā ekonomika ir skaidrs mērķis, ceļš uz to var būt nereti neērts un prasīt papildu investīcijas, bet tas ir ļoti svarīgs valsts ilgtspējībai un dzīves kvalitātei,” sacīja E. Levits.
Lauksaimniecība, enerģētika, t. sk. ēku siltināšana, transports tika minēts kā problemātiskās jomas, kur jāizpilda ļoti konkrēti ilgtspējības uzdevumi. Abas puses bija vienisprātis, ka ir būtiski atbalstīt sabiedrības mazāk nodrošinātās grupas, lai palīdzētu, piemēram, siltināt ēkas. Tika arī pieminēts atbalsts ap 300 miljonu eiro apmērā no EK, kas Latvijai būs pieejams ekonomikas “zaļināšanai”.
Tika spriests par digitalizāciju kā būtisku instrumentu ES attīstībai. Valsts prezidents uzsvēra: “Svarīgi ir ne tikai attīstīt digitālo jomu, bet panākt jēgpilnu digitalizāciju. Ļoti svarīgs ir arī digitālais dizains. Attiecības starp pilsoni un valsti, ko arvien vairāk pārstāv digitālo platformu radītie instrumenti, ir cilvēktiesību jautājums. Pakalpojumam digitālajā vidē jābūt viegli uztveramam un visiem pieejamam.”
Tika pārrunāta konference par Eiropas nākotni, kas iesaista Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus ideju uzklausīšanā par ES attīstību. Z. Petre informēja, ka ir pieejama digitālā platforma visās ES valodās un iedzīvotājiem ir iespējams diskutēt par Eiropas nākotni visas ES mērogā.