Raimonds Vējonis
Pašlaik Latvijā nav nepieciešams veikt jaunu administratīvi teritoriālo reformu, kamēr nav pienācīgi izvērtēti iepriekšējās, 2009.gadā veiktās, reformas ieguvumi un tas, cik daudz sasniegts no iecerēm pašvaldību ceļu un skolu tīklu sakārtošanā – to uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 8.decembrī darba vizītes laikā tiekoties ar Vecpiebalgas novada domes deputātiem. Viņš atzina, ka lēmumiem par turpmākām pašvaldību reformām un apvienošanu jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi, kā arī konsultācijām ar iedzīvotājiem.

  

Raimonds Vējonis piebilda, ka pašvaldību attīstības līmenis ir ļoti dažāds. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju blīvumu, gan pašvaldību gatavību pašām aktīvi rīkoties, lai palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai. Ar deputātiem tika pārrunāta arī sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību un tās iespējas aizstāvēt dažāda līmeņa un lieluma pašvaldību intereses, tajā skaitā nodrošinot Latvijas reģionos būtiskās transporta un ceļu infrastruktūras jomas attīstību, kā arī skolotāju atlīdzības jautājumu. 

 

Tikšanās laikā deputāti jautāja par reformām ne tikai pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes līmenī. Valsts prezidents norādīja, ka jebkuru reformu īstenošana atkarīga no politiskās gribas. “Ja nav pietiekamas aktivitātes nozaru ministriju vai valdības līmenī, ir grūti nodrošināt efektīvu reformu gaitu,” uzsvēra Raimonds Vējonis, piebilstot, ka no savas puses turpinās atgādināt par nepieciešamību īstenot neatliekamās reformas tādās nozarēs kā izglītība un veselība.

 

Domes deputāti sarunā uzsvēra, ka Vecpiebalgas novadā prioritārās jomas ir izglītība un kultūra. Tam apliecinājumu Valsts prezidents guva, apmeklējot divas novada mācību iestādes – Inešu pamatskolu un Vecpiebalgas vidusskolu.

 

Valsts prezidents atzina, ka Inešu pamatskolā pārliecinājies, ka skolas var darboties arī nelielās pašvaldībās un ka mazās skolas var pastāvēt, ja ir atbilstošs valsts un pašvaldības atbalsts un arī skolotāji. Viņš uzsvēra, ka svarīgas ir visas mācību iestādes, tāpēc jāmeklē ceļi un atbalsta veidi, kā nodrošināt sākumskolu darbību iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai, jo tas ir arī bērnu drošības jautājums. 

 

Uzrunājot Inešu pamatskolas skolēnus, Valsts prezidents norādīja, ka ir jāmācās visi priekšmeti, jo, tikai pieaugot, mēs pa īstam novērtējam ieguvumus no tā, ko esam skolā mācījušies. “Izmantojiet skolotāju dotās zināšanas! Tās palīdzēs jums kļūt gudrākiem, stiprākiem un patriotiskajiem,” teica Valsts prezidents un piebilda, ka ir svarīgi atrast cilvēku no savas ģimenes, skolas vai novada, kam līdzināties un no kura gūt iedvesmu. Savukārt Vecpiebalgas vidusskolā Valsts prezidentam uzdāvināja simbolisku ozolkoku, atgādinot par izglītības, gudrības un spēka nozīmi. 

 

“Arī pieaugušie bieži negrib atzīt problēmas, kas viņiem traucē dzīvē – tas ir laika un dzīves skrējiena pieturvietu trūkums, kā arī dažādas atkarības, kuru dēļ laiku pazaudējam un nemākam to lietderīgi izmantot. Viena no būtiskiem kavēkļiem ir pārāk plaša sociālo tīku izmantošana, kādēļ mēs pienācīgi nemācāmies cilvēciskās attiecības un spēju atklāti sarunāties citam ar citu,” Vecpiebalgas vidusskolā teica Valsts prezidents.

 

Sarunā ar Vecpiebalgas novada iedzīvotājiem Valsts prezidents pievērsās drošības jautājumiem un skaidroja Latvijas pozīciju patvēruma meklētāju jautājumā, atgādinot par mūsu sabiedrības biedriskumu un līdzcietību: "Laiks, kurā mēs dzīvojam ir dinamisks un daudziem izaicinājumiem bagāts. Tas liek aizdomāties par mūsu dzīves vidi un tās drošību, kuru ilgākā miera periodā sākam uzskatīt par pašsaprotamu. Esmu gandarīts, ka esam atskārtuši vajadzību vairāk līdzekļu veltīt savas zemes aizsardzībai. Tajā pašā laikā nevaram dzīvot izolēti, jo esam Eiropas daļa un kopīgi pieņemam dažādus lēmumus - tajā skaitā par palīdzību cilvēkiem, kuri zaudējuši savas mājas un kuriem atbalsts pašlaik nepieciešams visvairāk."

 

Drošības jautājumus Valsts prezidents skāra arī sarunā ar reģiona uzņēmējiem, akcentējot savu nostāju drošas uzņēmējdarbības vides radīšanā. Raimonds Vējonis uzsvēra, ka valsts līmenī jāveicina pašvaldību motivācija atbalstīt vietējo uzņēmēju darbu - gan pielāgojot nodokļu politiku, gan novirzot ES fondu naudu uz pašvaldībām, lai veidotu nepieciešamo infrastruktūru.

 

"Esmu jau agrāk norādījis, ka nepieciešams veidot stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, kā arī aktīvāku sociālo dialogu. Apsveicami, ka Finanšu ministrija sākusi darbu pie valsts nodokļu politikas stratēģijas, kā arī likumā iestrādāts nosacījums, ka ik gadu jāpārskata budžeta bāzes izdevumi, lai izvērtētu tēriņu lietderību," sacīja Valsts prezidents, piebilstot, ka viens no nākamās valdības galvenajiem uzdevumiem būs ES fondu apguves sakārtošana. 

 

Ar uzņēmējiem Valsts prezidents pārrunāja arī nacionālās attīstības stratēģiskā plāna nepieciešamību, kas būtu noteicošs dokuments ikdienas darbā, kā arī birokrātisko slogu, nodokļu nemaksāšanu, iepirkumus, jaunās valdības veidošanu un citas aktualitātes. Savukārt iedzīvotāji interesējās par valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanu, reemigrāciju, demogrāfijas politiku, aizsardzības budžetu un izglītības reformu.

 

"Mierīgus Ziemassvētkus un mierīgu nākamo gadu, taču būsim arī aktīvi, cenšoties radīt jaunas idejas un tad mums izdosies!" noslēgumā vēlēja Valsts prezidents.