Valsts prezidents akcentēja, ka Latvija cieši iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un turpinās nosodīt Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju. “Vēlos atgādināt no vēstures, ka starptautiskās sabiedrības vairākuma realizētā principiālā Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politika veicināja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanos,” sacīja Valsts prezidents, atkārtoti uzsverot iespējas pārskatīt ES sankcijas pret Krieviju tikai tad, kad tiks pilnībā izpildīta Minskas vienošanās – ieskaitot visu ārvalstu militāro formējumu, tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas. P.Porošenko arī pauda nožēlu, ka Minskas vienošanās netiek pildīta pienācīgā līmenī, jo, lai arī vērojami nelieli uzlabojumi, politiskā dialoga ar Krieviju ir pārāk maz gan jautājumā par ķīlnieku apmaiņu, gan vietējo vēlēšanu rīkošanā.
Tiekoties abu valstu delegācijām, Valsts prezidents norādīja uz stingru atbalstu Ukrainas tālākai eirointegrācijai, kā arī apsveica ar nesen notikušajām pašvaldību vēlēšanām, izsakot cerību, ka arī pilsētās, kurās bija plānots organizēt vēlēšanas, taču tās dažādu iemeslu dēļ nenotika, tās varēs organizēt pēc iespējas drīz. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka pašlaik valstij vissvarīgākā ir vienota ES nostāja un starptautiskā solidaritāte, kas izjūtama arī tādos praktiskos aspektos kā gāzes iepirkuma cenas, kas kļuvušas būtiski zemākas, kopš Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs, bet iespējamas arī reversās piegādes no Eiropas.
Ukrainas prezidents izteica pateicību par Latvijas delegācijas vizīti, akcentējot tās simbolisko svarīgumu: “Latviju uztveram ne tikai kā ļoti labus draugus, bet arī Ukrainas pozīcijas aizstāvjus ES, un šajā ziņā Latvijas prezidentūra ES Padomē, risinot Austrumu partnerības jautājumus, bija ārkārtīgi nozīmīgs solis mūsu attiecību nostiprināšanā”. P.Porošenko arī pauda gandarījumu par Latvijas atbalstošo nostāju jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu, kā arī atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas parakstījusi Asociācijas līgumu starp ES un Ukrainu. “Brīvas ceļošanas iespēja ir viens no lielajiem vienotās Eiropas telpas ieguvumiem, tāpēc ceram, ka Ukrainas valdība drīzumā spēs pēc iespējas drīz izpildīt visas tehniskās prasības, lai ES varētu pieņemt lēmumu par bezvīzu režīmu ar Ukrainu,” sacīja Raimonds Vējonis, norādot, ka pašlaik svarīgi ieviest praksē Rīgas samita lēmumus, un atgādinot, ka jau ar nākamā gada janvāri pilnībā tiks piemēroti Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līguma nosacījumi.
Būtiska delegāciju sarunu daļa tika veltīta jautājumam par Ukrainas veiktajām un vēl veicamajām valsts pārvaldes un tieslietu sistēmas reformām. Raimonds Vējonis norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē Ukrainas jau līdz šim panākto, tomēr būtiski panākt likumdošanas iniciatīvu ieviešanu praksē. P.Porošenko apliecināja, ka konstitūcijas grozījumi, kas paredz varas decentralizāciju, ir pieņemšanas procesā, tāpat virzās reformas tieslietu sistēmas un investīciju klimata uzlabošanai, īstenojot nodokļu reformu. Viņš arī pauda pārliecību, ka Latvijas praktiskais atbalsts, nododot savu pieredzi, būs nenovērtējams palīgs reformu procesā.
Pievēršoties sadarbībai ekonomikas jomā, Valsts prezidents sacīja, ka Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem ir plašas iespējas veidot sadarbību ne tikai lauksaimniecībā, bet arī farmācijā, pārtikas rūpniecībā, mašīnbūvē, kā arī transporta un loģistikas jomās. “Divdesmit gadu laikā esam pieredzējuši dažādas reformas lauksaimniecībā un noteikti varam dalīties pieredzē, palīdzot Ukrainai labāk iepazīt ES tirgus prasības,” piebilda Raimonds Vējonis. Latvijas un Ukrainas delegāciju pārstāvji bija līdzīgās domās, ka liela nozīme ir reģionālajai sadarbībai. Kā uzsvēra Ukrainas lauksaimniecības ministrs, tas ir sevišķi vērtīgi mazā biznesa veicināšanai, kur noderīga var būt Latvijas pieredze kooperatīvu veidošanā. Savukārt, Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norādīja, ka liels attīstības potenciāls ir gan dzelzceļa, gan gaisa satiksmei starp Latviju un Ukrainu.
Vizīte uz Ukrainu ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pirmā divpusējā oficiālā vizīte, kuras laikā viņš ticies arī ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Grojsmanu un premjerministru Arsēniju Jaceņuku, ar kuru pārrunāta reformu virzība tieslietu un pretkorupcijas jomās un attiecīgās likumdošanas virzība valdībā un parlamentā.
Pievakarē Valsts prezidents apmeklēja ekspertu apaļā galda noslēguma diskusiju, kas veltīta Latvijas solidaritātei ar Ukrainu tās eirointergrācijas ceļā, ļaujot tikties nevalstisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu līdz šim paveikto un noteiktu turpmākos sadarbības virzienus. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu reformu ceļā, veicinot pārmaiņas labas pārvaldības, korupcijas novēršanas, reģionālās attīstības un lauksaimniecības jomā: “Vienpadsmit gadus būdama ES dalībvalsts, Latvija apzinās, cik daudz pūļu mērķu sasniegšanā prasa reformu process, taču var droši apgalvot, ka galvenais ieguvums ir ceļš uz labāku sabiedrību un stiprāku valsti”.