Sarunas gaitā tika skarti jautājumi, kas attiecas uz Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes gaitu un tā sasaiti ar nākamā ES daudzgadu budžeta plānošanu, kā arī veiktās reģionālās reformas rezultātiem un turpmāk darāmo, lai labotu pieļautās kļūdas. „Te ļoti svarīgi ir, lai reģionālā reforma netiktu veikta pēc partiju vēlmēm, bet gan pēc cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanas loģikas. Savās vizītēs ārpus Rīgas jau esmu saskāries ar dažām absurdām situācijām, kas novadu dalīšanas rezultātā neļauj pilnvērtīgi attīstīties ne novadam, ne līdzās esošajai pilsētai,” atzina Andris Bērziņš.
Sarunā tika izskatīti arī jautājumi par plānošanas reģionu nozīmi un lomu dažādu infrastruktūras objektu plānošanā un būvniecībā, kur plānošanas reģionam jāpilda vidusposma loma starp NAP nostādnēm un pašvaldību vajadzībām, lai maksimāli precīzi novērtētu katra projekta nepieciešamību un ietekmi uz konkrēto administratīvi teritoriālo vienību. Šai sakarībā tika atzīts, ka šobrīd atsevišķu plānošanas reģionu robežām trūkst loģiska pamatojuma, kā arī iespējami drīz ir jāpieņem lēmums par to, kas un kad nāks plānošanas reģionu vietā (reģionālās reformas veikšana).
Par ne mazāk aktuālu jautājumu Valsts prezidents un ministrs atzina nepieciešamību rast maksimāli precīzu informāciju par to, cik iedzīvotāju dzīvo valstī un arī konkrētās pilsētās, novados, ko šobrīd faktiski nespēj sniegt ne tautas skaitīšanas, ne oficiālās statistikas dati. Šāda situācija iespaido arī citus aprēķinus, kas ir nozīmīgi valsts ekonomikas izaugsmes un attīstības rādītāju mērīšanā, kā arī budžeta plānošanā.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, viņaprāt, būtiskākos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumus tuvākajam laikam. Tai skaitā: Publisko pakalpojumu likuma izstrādāšana, lai sekmētu vienotu elektronisko pakalpojumu sniegšanu; pašvaldību referendumu likuma izstrādāšana, piesardzīgi nosakot jautājumus, par kuriem referendums varētu tikt rīkots, un diskutējot par manabalss.lv piedāvāto risinājumu attiecināšanu visupirms uz pašvaldībām iedzīvotājiem pietuvinātākos jautājumos; Reģionālās reformas turpināšana, izlemjot plānošanas reģionu turpmāko nākotni un nosakot attīstības centrus, ap kuriem veidot spēcīgus reģionus. Andris Bērziņš atzina, ka šobrīd ir svarīgi aktīvi sākt Reģionālās attīstības likumā noteikto par tiešās pārvaldes iestāžu veicamo funkciju decentralizēšanu un šo iestāžu darbību Latvijas teritorijā izlīdzināšanu, lai tās veidotu pēc vienotiem principiem.
