Ventspils brīvostas pārvaldē pilsētas mērs Aivars Lembergs, domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš un Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Imants Sarmulis iepazīstināja Valsts prezidentu ar pilsētas un brīvostas attīstības plāniem, sākotnēji uzsverot, ka pilsēta un brīvosta ir nesaraujami saistītas vienības, jo brīvosta aizņem 44% no pilsētas teritorijas. Pilsētas vadība informēja, ka 2011.gadā Ventspilī apstiprināti Pilsētas attīstības virzieni līdz 2020.gadam, kas balstās uz mūsdienīgu un darba tirgus vajadzībām balstītu izglītību, zinātni un pētniecību, uzņēmējdarbību ar mērķi ražot augstas pievienotās vērtības produktus.
J.Vītoliņš, definējot mērķi attīstīt Ventspili kā pilsētu, kas piemērota ģimenēm, atzina, ka šāda pieeja balstās uz trijiem pamatiem: darba vietām, izglītību bērniem un jaunatnei, kā arī atpūtas iespējām ģimenēm. Šādu pieeju realizē Ventspils. Vienlaikus pilsētas vadītāji informēja, ka Ventspilī veiksmīgi darbojas biznesa inkubators ar filiāli Talsos, kur kopā strādā 60 uzņēmumi, ir izveidots Baltijā modernākais un Latvijā vienīgais digitālais planetārijs, kā arī tiek realizēta Latvijā vienīgā rīcības programma apdāvinātiem audzēkņiem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka pārdomāta un tālredzīga pieeja izglītības jautājumiem ir atslēga Latvijas veiksmīgai attīstībai nākotnē un konkurētspējai, ko apliecina arī Ventspils pieeja šim jautājumam. „Ja mēs Latvijā neieguldīsim resursus izglītībā un cilvēkiem nepieciešamas dzīves vides veidošanā, aizbraukšana turpināsies,” atzīmēja A.Bērziņš. Ventspils mērs un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka viena no aktuālākajām problēmām, ar kurām Latvija saskaras un vēl turpinās saskarties ir augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz citām Eiropas valstīm, kas līdzinās darbaspēka eksportam un pašu valstij var radīt ievērojamas problēmas tautsaimniecībā.
Vizītes noslēgumā apmeklējot Ventspils augstskolu Valsts prezidents atzina, ka šī ir viena no tām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kur studiju programmas izveidotas pārdomāti un piemēroti darba tirgus vajadzībām: „Redzot jūsu augstskolas attīstību, es vairs nevaru tik kritiski izteikties par augstāko izglītību Latvijā kā esmu to darījis līdz šim.”
Atbildot uz pilsētas iedzīvotāju un studentu jautājumiem Valsts prezidents atzina, ka uz Latviju šobrīd pasaulē raugās pozitīvi un ka interese par mūsu valsti pieaug. Vienlaikus A.Bērziņš uzsvēra, ka situācija Eiropā ir grūti prognozējama un, ka tai būs būtisks pavērsiens jau šajā gadā. Prezidents atbildēja uz jautājumiem par pensiju vecuma paaugstināšanu, valsts varas struktūras iespējamajām izmaiņām, Visaginas AES būvniecību, Latvijas ārējā parāda atmaksāšanas iespējām, nulles deklarācijas ieviešanu un sabiedrības saliedēšanu. Valsts prezidents atzina, ka 2. un 3.pensiju līmeņa uzkrāšanas un naudas ieguldīšanas iespējas krīzes iespaidā šobrīd ir ļoti ierobežotas. Atbildot par Latvijas dalību Visaginas AES, A.Bērziņš piebilda, ka Latvija tajā var piedalīties tikai tad, ja projekts ir komerciāli iespējams un ja tam ir biznesa pamats. A.Bērziņš vienlaikus pauda bažas par to, ka negatīva Eiropas finanšu krīzes scenārija gadījumā Latvijas parāda likmes varētu pieaugt vismaz divkārtīgi, kas viennozīmīgi ir satraucošs faktors. Saistībā ar nulles deklarācijas ieviešanu Valsts prezidents atzina, ka Latvija to izdarījusi daudz par vēlu un ka deklarēšanai pakļauto cilvēku loku būtu bijis jāsašaurina, nepakļaujot deklarēšanai kredītņēmējus. Valsts prezidents arī norādīja, ka dažādās pusēs karojušos Otrā pasaules kara veterānus izmantot kā politiskus instrumentus, ko šobrīd dara radikālie politiskie spēki, nedrīkst. Tādēļ arī A.Bērziņš ir uzsācis aktivitātes sabiedrības saliedēšanas jomā un īpaši pievērsies kara veterānu organizācijām, ar kurām plāno tikties arī turpmāk.
