Valsts prezidents norādīja, ka līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošana nav nesusi vajadzīgos rezultātus, jo pēc pētnieku aprēķiniem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām veido aptuveni ceturto daļu iekšzemes kopprodukta.
“Lai sekmīgāk mazinātu ēnu ekonomikas apmērus, vajadzīgi plānveida pasākumi, kas darbotos arī ilgtermiņā, turklāt ļoti svarīgi, lai ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā neciestu kopējā uzņēmējdarbības vide,” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja finanšu ministres viedokli par progresu valsts budžeta bāzes izdevumu izvērtēšanā. Raimonds Vējonis atzinīgi novērtēja iesākto starpministriju darbu un uzsvēra, ka to svarīgi turpināt, lai nodrošinātu efektīvākus, valsts prioritātēm un mērķiem atbilstošus, kā arī sabiedrībai saprotamus valsts budžeta tēriņus.
Saskaņā ar Raimonda Vējoņa teikto, lielākus budžeta ieņēmumus būtu iespējams gūt, nodrošinot plašāku finanšu pieejamību Latvijas uzņēmējiem, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu programmas. Amatpersonas bija vienisprātis, ka valdībai jāturpina straujāk izstrādāt visus Eiropas Savienības fondu apguvei nepieciešamos normatīvos aktus, īpaši būvniecības nozarē, kur vērojams liels apjomu kritums.
Pārrunājot valsts nodokļu politiku, Valsts prezidents vērsa ministres uzmanību, ka stabilu uzņēmējdarbības vidi neraksturo straujas nosacījumu maiņas, ko kā akūtu problēmu vairākkārt minējuši kā vietējie uzņēmēji, tā arī ārvalstu investori. “Latvijai būtu ļoti svarīgi nodokļu jomā pārņemt ekonomiski attīstīto valstu pieredzi stabilas nodokļu vides veidošanā,” atzina Raimonds Vējonis. Dana Reizniece-Ozola informēja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ievērojamu izmaiņu nodokļu politikā nebūs.
