Valsts prezidents uzrunā norādīja, ka moderno tehnoloģiju attīstība no vienas puses un centieni ierobežot klimata pārmaiņas – no otras ievērojami ietekmē enerģētikas nozari un līdz ar to visu tautsaimniecību, liekot ikvienam, arī Latvijai, apzināties, ka tālejoši lēmumi enerģētikas nozarē ir jāgatavo un jāpieņem laikus. “Lai valsts un sabiedrība būtu gatava iespējām, ko nesīs starptautiskā klimata pārmaiņu politika, svarīgi ne tikai savlaicīgi par to runāt un diskutēt, bet arī pieņemt lēmumus,” teica Valsts prezidents.
Latvija ir neatņemama globālo procesu dalībniece, norādīja Raimonds Vējonis, tāpēc Latvijas līdzdalība šajos procesos nav nākotnes varbūtība, bet šodienas realitāte un pienākums. Viņš arī atgādināja, ka Latvijas enerģētikas nozarē, tautsaimniecībā kopumā un sabiedrības dzīves kvalitātes veicināšanā nākotnē izšķiroša loma būs vietējiem enerģijas resursiem un to pievienotajai vērtībai. Šīm iniciatīvām ir jātiek nostiprinātām jaunā Latvijas enerģijas industriju regulējošā likumdošanā, teica Valsts prezidents: “Gan uzņēmējiem, gan patērētājiem ir jābūt pārliecībai par nākotni, tādēļ valstij jāpiedāvā skaidri noteikumi, pārdomāta un saprotama enerģētikas politika. Kļūdas maksā dārgi, un mūsu visu uzdevums ir tās nepieļaut.”
Konferencē augsta līmeņa eksperti, politiķi, uzņēmēji diskutēja par enerģētikas politiku, to regulējošās likumdošanas aktualitātēm pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā. Būtiska uzmanība konferencē veltīta enerģētikas drošībai kā Latvijas ekonomiskās drošības sastāvdaļai, diskutējot par vietējo enerģijas resursu lomu tās stiprināšanā un ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību.
Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas loceklis, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, apkopojot konferences paneļdiskusiju rezultātus, norādīja, ka enerģijas infrastruktūra ir enerģijas piegādes drošuma mugurkauls. Bez labi funkcionējošas elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas patērētāji nesaņems enerģiju un nedarbosies elektroenerģijas un gāzes tirgus. Ir svarīgi, ka sistēmas operatori pastāvīgi piedalās enerģijas apgādes risku novērtēšanā un iegulda resursus infrastruktūras un sistēmas drošas vadības attīstībā.
Arvien lielāku nozīmi Eiropas Savienības enerģijas politikā iegūst enerģijas sistēmu operatoru reģionālā sadarbība. Piemēram, enerģijas apgādes drošuma riski tiek skatīti reģionālā kontekstā, paredzot ES dalībvalstu ciešu sadarbību un savstarpēju palīdzību krīzes situācijās.
Trešdien, 8. februārī, Rīgas pilī notika Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas rīkota konference “Enerģijas drošība klimata pārmaiņu politikas ietekmē”. Konference turpina Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciēto diskusiju ciklu par Latvijas drošību 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos.
Edgars Vīgants "Iespējas plašāk integrēt Latvijas vietējos resursus enerģijas tirgū"