Valsts prezidents Egils Levits šodien tiešsaistē tikās ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktoru Edgaru Vērpi, padomes priekšsēdētāju Valtu Ernštreitu un direktora vietnieci Lindu Karlinu, uzsverot šīs kultūrpolitikas institūcijas nozīmi, pārrunājot fonda darbību un nākotnes perspektīvas, kā arī kultūrpolitikas tvērumu.
Valsts prezidents uzsvēra: “Valstij ir jāpanāk pieaugošs finansējums Valsts kultūrkapitāla fondam. Nevaru piekrist argumentam, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta – tādai nelielai valstij kā Latvija kultūras nozīme un tās iespaids uz sabiedrību ir daudz jūtamāks nekā lielā valstī. Valsts ekonomikai attīstoties, kultūras loma katra cilvēka subjektīvi izjustajā labklājībā arvien pieaug, un to spilgti varam manīt gan Latvijā, gan arī mūsu diasporā. To apliecina arī socioloģiskie pētījumi.”
V. Ernštreits uzsvēra, ka VKKF ir galvenais Latvijas demokrātiskā kultūras procesa balsts, dodot iespēju saņemt atbalstu kvalitatīviem kultūras iestāžu un nevalstisko organizāciju projektiem, kā arī atbalstot valsts kultūrpolitikas noteiktos virzienus. E. Vērpe atzīmēja, ka pati Kultūras fonda dibināšana kara laikā − 1920. gada 18. novembrī − apliecina, cik toreizējie valstsvīri augstu novērtēja kultūras lomu valstī, arī paredzot konkrētus finansējuma modeļus no attiecīgiem nodokļu režīmiem.
Sarunā liela uzmanība tika veltīta kultūras mediju atbalstam. Valsts prezidents jau iepriekš ir uzsvēris kultūras mediju nozīmi sabiedrības intelektuālās domas daudzveidībai un attīstībai Latvijā. Fonda pārstāvji informēja, ka atbilstošajā VKKF programmā papildus ir piešķirti 230 000 eiro, kas palīdz šai nozarei stabilizēties un veidot zināmu darbības perspektīvu. Kopumā atbalstu ir guvuši 14 kultūras mediji visās kultūras nozarēs. Fonda pārstāvji uzsvēra, ka šīs programmas specifika pieļauj arī dinamiku atbalsta sniegšanā, dodot iespēju ienākt sabiedrības apritē arī jauniem, kvalitatīviem medijiem.
E. Levits aicināja sākt diskusiju par plašāku VKKF atbalsta programmu tvērumu, izvirzot jaunu programmu un piesaistot papildu valsts finansējumu fondam vēstures, filosofijas un sabiedrības politikas pētījumiem, jo atbalsts šīm nozarēm ir pastarpināts un pakārtots citām kultūras nozarēm, piemēram, kultūras mantojuma jomai. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka valsts attīstībai šāds atbalsts būtu ļoti svarīgs un tam būtu piešķirams papildu valsts finansējums šādas programmas atvēršanai fondā.
Runājot par fonda nākotni, tika izcelts, ka šobrīd VKKF ir mazākais finansējums Baltijas valstīs. E. Vērpe informēja, ka ik gadus esošā finansējuma ietvaros ir iespējams atbalstīt tikai apmēram 20 % no iesniegtajiem projektiem. VKKF direktors darīja zināmu, ka ar nākamo gadu mainīsies fonda finansēšanas modelis, paredzot ienākumus no nodokļiem alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu jomās, taču noteiktie nodokļu procenti ir nepietiekami un būtu jādubulto.
Tāpat tika apspriests valsts atbalsts COVID-19 krīzē cietušajiem kultūras nozares pārstāvjiem. VKKF pārstāvji ieskicēja nepieciešamos darbus, lai uzlabotu atbalsta sniegšanas kritērijus un procedūras atbilstoši kultūras jomas specifikai.