Mazākumtautību biedrības priekšsēdētājs Romāns Alijevs sēdes sākumā uzsvēra to, ka Latvijas mazākumtautības ir mūsu valsts lepnums un bagātība, tās neatņemama sastāvdaļa un dzīva realitāte. „Mēs vēlamies iesaistīties arī latviešu kultūras telpas dzīvē, stiprināt kontaktus. Mēs jau esam daudz darījuši, lai veicinātu Latvijā dzīvojošo tautību saliedētību, lai mazinātu sašķeltības riskus. Mums ir daudz viedokļu par to, kas mūs visus var vienot, uz kādām vērtībām un idejām to balstīt,” uzsvēra R.Alijevs.
Valsts prezidents A.Bērziņš, uzklausot katra padomes pārstāvja informāciju par savu nacionālo biedrību vai pārstāvniecību, izteica apņēmību turpmāk cieši sadarboties ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi, lai tajā iniciētās un atbalstītās idejas virzītu reālai īstenošanai dzīvē. „Mums ir jāatrod atslēga tam, kā saliedēt sabiedrību. Ja mēs paši to neizdarīsim, mūsu vietā to izdarīs citi. Turklāt labākais veids kā attīstīt ekonomiku, ir atrast labāko sabiedrības saliedētības modeli. To nedrīkst saistīt ar asimilāciju nekādā gadījumā,” pauda Valsts prezidents.
Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka viņa uztverē un viņa dzīvē nekad nav valdījusi izpratne „savējie un svešie”: „Manā skatījumā vienmēr ir bijis „mēs”. Mūs vieno teritorija un valoda, un tas ir kā enkurs, pie kura jāturas. Es pilnīgi noteikti nebūšu tas Prezidents, kas paraksta likumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu Latvijā.”