Uzrunājot balvu ieguvējus, skolotājus, skolēnu, vecākus un klātesošos Valsts prezidents uzsvēra: „Man ir patiess gods būt jūsu vidū un piedalīties balvu pasniegšanas ceremonijā. Katra valsts un katra tauta šodien izglītību izvirza par prioritāti. Nav tādas valsts un nav tādas tautas, kura to nevēlas. Bet, skatoties uz latviešu tautu, jāuzsver, ka mūsu nacionālā pašapziņa aizauga tieši skolā, skolā kā templī. Tikai pēc tam nāca Latvijas valsts.
Un nav nekā skaistāka par skolotāja un skolnieka attiecībām. Mēs šodien priecājamies par, novērtējam un izsakām pateicību skolotāja un skolniekam. Skola ir tikai templis, kurā skolotājs strādā un māca, bet skolnieks mācās. Un ir ļoti patīkami, ka gan liela skola, gan maza skola, gan gados jaunas skolotājas un skolotājs ar sirmu galvu tiek novērtēts, jo tieši viņš māca, veido to nākotnes Latviju, kurā mēs paši dzīvosim. Un, kad man jautā, kāda būs Latvija pēc 20 gadiem, es vienmēr atbildu: „Pajautājiet to skolēniem, pajautājiet to studentiem!” Tie esat jūs, kuri šo Latviju veidos un tajā dzīvos, bet nekas nenotiks, ja mēs to neiemācīsim, ja skolotājs un skola to neiemācīs kā sabiedrības modeli. Tāpēc man bija sāpīgi dzirdēt, ka šodien šeit esot kāds noslēgums, ka nākošais gads būs pēdējā reize, kad balvas pasniegs. Kā mēs visi zinām – katrs gals ir sākums kaut kam citam lielākam, kvalitatīvākam un kaut kam jaunam.
Es jums novēlu, lai arī turpmāk būtu balvas, kas novērtē skolas, to ieguldījumu un nozīmību mūsu tautas nākotnē! ”
1995.gada 25.decembrī Valsts prezidents nodibināja reprezentatīvu padomi Draudzīgā aicinājuma ideju popularizēšanai un fonds sāk atbalstīt valsts mēroga izglītības programmas, notiek starptautisko olimpiāžu uzvarētāju godināšana.
1999. gadā fonds iedibina Draudzīgā aicinājuma medaļu skolēniem, pedagogiem, izglītības mecenātiem, sabiedriskiem darbiniekiem un žurnālistiem un šī bija jau desmitā reize, kad tika pasniegta Draudzīgā aicinājuma balva.