Valsts prezidents piebilda, ka šogad izveidotā darba grupa ministriju izdevumu analizēšanai un priekšlikumu sniegšanai ir bijis pareizs solis, tomēr laika ierobežojuma dēļ tā nav paspējusi sniegt efektīvus risinājumus, ko valdība varētu izmantot jau 2016.gada budžeta pieņemšanā. „Vajadzīgs stingrs politisks valdības lēmums. Jāizveido spēcīga komanda ar plašākām pilnvarām, kas ne tikai spētu objektīvi fiksēt ministriju plānotos tēriņus, bet valdībai piedāvāt mehānismus šo tēriņu saprātīgai ierobežošanai“, sacīja Raimonds Vējonis.
Amatpersonas gan nevienojās, kas varētu vadīt šādu darba grupu. Pēc LB prezidenta domām, tai jābūt Finanšu ministrijas amatpersonai, bet finanšu ministrs par piemērotāku uzskata Pārresoru koordinācijas centru, kas uz procesu raudzītos plašāk un nodarbotos nevis tikai ar izdevumu mazināšanu, bet ministriju politikas pārskatīšanu.
Runājot arī par nākamā gada valsts budžetu, Raimonds Vējonis izteica atbalstu valdības piedāvātajam budžeta ietvaram, kā arī mudināja valdību nepalielināt pieļaujamo budžeta deficītu un ļoti rūpīgi vērtēt plānotos izdevumus. Tāpat Valsts prezidents mudināja būt gataviem riskiem, ko var radīt iespējamā Krievijas dzelzceļa rīcība, pārtraucot ogļu kravu virzību caur Rīgas ostu, par ko liecina ceturtdien publiski izskanējusi neoficiāla informācija. Pēc LB prezidenta I.Rimšēviča teiktā, šīs informācijas apstiprināšanās neizbēgami atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Savukārt, pārrunājot jautājumu par palīdzības programmu Grieķijai, gan Valsts prezidents, gan LB prezidents pauda šaubas, vai Grieķija spēs ne tikai pieņemt, bet arī reāli izpildīt prasītās reformas. Raimonds Vējonis aicināja valdību ļoti piesardzīgi izvērtēt iesaisti Trešajā palīdzības programmā Grieķijai, kurā Latvijai varētu būt jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro. „Ja Grieķija, saņemot aizdevuma palīdzību, no savas puses neizpildīs solīto, mums būs grūti Latvijas atbalstu izskaidrot mūsu sabiedrībai. Tāpēc aicinu, pieņemot šo svarīgo lēmumu, vadīties no Latvijas interešu viedokļa,” sacīja Valsts prezidents.
Ministru prezidente atgādināja, ka Grieķijas parlaments pieņēmis vairākus smagus taupības lēmumus, ko būtu grūti pamatot iedzīvotājiem ikvienā valstī – tai skaitā, Latvijā, kas pati ekonomiskās krīzes gados īstenojusi ļoti sarežģītas reformas. Savukārt, LB prezidents bija kategoriskāks, pievienojoties Valsts prezidenta bažām par Grieķijas iespējām smagās reformas īstenot dzīvē. Finanšu ministrs Jānis Reirs sprieda, ka taisnīgākais lēmums būtu Grieķiju „izmest” no eirozonas, tomēr nav iespējams paredzēt riskus, ko radītu ekonomikas un finanšu haoss valstī, kurā jau pašlaik mitinās ap 100 tūkstošiem bēgļu.
