Pirmdien, 22.septembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās augsta līmeņa sanāksmē „Africa’s Development needs” („Āfrikas attīstības vajadzības”) un tai sekojošajā valstu un valdību vadītāju apaļā galda diskusijā par veidu, kā labāk īstenot ANO tūkstošgades attīstības plānā izvirzītos mērķus, piemēram, kā tuvāko gadu laikā Āfrikas kontinentā būtiski samazināt ar HIV inficēto un mirušo skaitu, kā samazināt analfabētismu un to bērnu skaitu, kuri nekad nav apmeklējuši skolu. Savukārt pēcpusdienā Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Kolumbijas universitātē, kā arī piedalījās tai sekojošā apaļā galda diskusijā ar universitātes pasniedzējiem un studentiem par tādiem aktuāliem starptautiskās politikas jautājumiem kā militārais konflikts Gruzijā un starptautiskās sabiedrības reakcija uz to.
Piedaloties augsta līmeņa sanāksmei „Africa’s Development needs” („Āfrikas attīstības vajadzības”) sekojošajā diskusijā par turpmākajām Āfrikas kontinenta valstu attīstības perspektīvām un veidu, kā atrast apstākļiem piemērotākos attīstības palīdzības veidus, Valsts prezidents uzsvēra Latvijas unikālo pieredzi, tikai 20 gadu laikā kļūstot no palīdzības saņēmējvalsts par donorvalsti. „Mūsu unikālā pieredze ļauj mums precīzi noteikt sfēras, kurās jaunai un vājai valstij palīdzība vajadzīga visvairāk un kā šo palīdzību sniegt visefektīvāk,” teica Valsts prezidents, kā vienu no būtiskiem attīstības palīdzības elementiem minot izglītības pieejamības būtisko nozīmi sabiedrībā. „Tikai finansiālas palīdzības sniegšana vien situāciju nemainīs. Ir nepieciešamas gan prasme, gan vēlme veikt būtiskas, uz zināšanām balstītas izmaiņas gan izglītībā un veselības aprūpē, gan valsts pārvaldē kopumā,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka savā ziņā tas ir arī donorvalstu pienākums, līdztekus finansiālajai palīdzībai sniegt arī zināšanas un prasmes un dalīties pieredzē, kā sekmēt pilsoniskās sabiedrības un labas pārvaldības principu ieviešanu palīdzību saņemošajā valstī.
Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija kā ES dalībvalsts pilnībā atbalsta ES-Āfrikas samitā Lisabonā panākto stratēģisko partnerību, kā arī pozitīvi vērtē ES kopīgo apņemšanos jau tuvākajā nākotnē attīstības palīdzības programmu ietvaros sniegt vairāk atbalsta turpmākajā Āfrikas valstu attīstībā. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, būtiski, lai attīstības palīdzības projektos vienlīdz atbildīgi un aktīvi iesaistītos ne vien valstu valdības, bet arī nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, jo tikai tā būs iespējams sasniegt izvirzītos tūkstošgades mērķus, piemēram, būtiski samazināt ar HIV inficēto skaitu, mazināt bērnu mirstību un analfabētismu.
Apaļā galda diskusiju kopīgi vadīja Ruandas Republikas prezidents Pauls Kagame un Somijas Republikas prezidenteTarja Halonena. Tā notiek dienu pirms ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijas atklāšanas, un tās mērķis ir aktivizēt valstu darbu pie Tūkstošgades mērķu sasniegšanas. Jāpiebilst, ka arī 25. septembrī Valsts prezidents piedalīsies apaļā galda diskusijā par ANO Tūkstošgades mērķu sasniegšanu.
Otrdienas pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja Kolumbijas Universitāti, kur uzstājās ar lekciju „Latvia’s View on Global Affairs” („Pasaules notikumi Latvijas redzējumā”). Savā uzrunā Valsts prezidents analizēja Gruzijā notikušā militārā konflikta eskalācijas cēloņus un nestās sekas starptautiskajā politikā. „Karš Gruzijā pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījis pasaules kārtību. Notikušais liek atcerēties demokrātijas pamatvērtības, kuras mums svarīgas, un domāt par to, kā aizstāvēt savas intereses un nepieļaut, ka konflikts tiek risināts ar rupja militāra spēka palīdzību,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka Krievija jau ilgstoši pārbaudījusi starptautiskās sabiedrības pacietību, gan patvaļīgi palielinot tā saucamo miera uzturētāju skaitu, gan nodibinot formālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju, gan, visbeidzot, virs Gruzijas teritorijas notriecot Gruzijas lidaparātu.
„Mēs, Baltijas valstis un Polija, jau maijā brīdinājām starptautisko sabiedrību, ka Krievijas rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un to nedrīkst nedz akceptēt, nedz atzīt par adekvātu, taču toreiz reti kurš gribēja sadzirdēt mūsu brīdinājuma signālus,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka starptautiskās sabiedrības nevērības rezultāts tagad ir skaidri redzams. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, šobrīd svarīgāk ir nevis meklēt vainīgo, bet gan sniegt visu nepieciešamo palīdzību Gruzijai, lai valsts tiktu atjaunota un turpinātu uzsāktās reformas ceļā uz ES un NATO.
Tāpat Valsts prezidents savā uzrunā atgādināja par Baltijas tautām traģiskajiem vēstures notikumiem, kuru rezultātā valstis tika okupētas un savu neatkarību, kā arī tām pienākošos vēsturisko vietu Eiropas kartē atguva vien 1991.gadā. „Ja mēs nemācīsimies no Minhenes, ja samierināsimies, ka turpmāk starptautiskajās attiecībās var lietot rupju militāru spēku, mēs nodosim tās vērtības, kuru vārdā mēs atguvām neatkarību un kļuvām par ES un NATO dalībvalstīm. Tās ir vērtības, kuras mums ir svarīgas – demokrātija, vārda brīvība un likuma vara,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka attiecības ar Krieviju ir jāpārskata, stingri pastāvot uz savu valstisko interešu aizstāvību. „Mēs nevaram mainīt citu valstu rīcību, taču mēs varam mainīt savējo,” runas noslēgumā uzsvēra Valsts prezidents.
Pēc uzrunas Valsts prezidents atbildēja uz universitātes pasniedzēju un studentu jautājumiem, bet pēc tam apmeklēja Kolumbijas Universitātes telpās esošo izstādi TIME (Laiks), „Viena diena Latvijā”.
Otrdienas vakarā Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze apmeklēja ASV prezidenta Džordža Buša un Loras Bušas kundzes rīkoto svinīgo pieņemšanu ANO dalībvalstu vadītājiem.
ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesija tiks atklāta otrdien, kad ar uzrunām uzstāsies ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, kā arī Brazīlijas, ASV un Francijas prezidenti. Latvijas Valsts prezidents ar uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā uzstāsies trešdien.
ANO Ģenerālās asamblejas laikā plānotas arī vairākas Valsts prezidenta un citu valstu/valdību vadītāju divpusējās tikšanās. Valsts prezidents tiksies ar Turcijas Republikas prezidentu Abdullu Gilu, Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču, Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Felipi Kalderonu, kā arī ar Armēnijas Republikas prezidentu Seržu Sargsjanu un Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu. Tāpat plānota Valsts prezidenta divpusējā tikšanās ar Šrilankas Demokrātiski Sociālistiskās Republikas prezidentu Mahindu Radžapaksu un Maltas Ministru prezidentu Lorensu Gonci.