Kopā ar Valsts prezidentu Lietuvas teritorijā demontēto sliežu posmu apmeklēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš uzsvēra šī dzelzceļa potenciālu un lielo nozīmi arī Liepāja ostas kravu tranzīta apjomu palielināšanā. Valsts prezidents atzina, ka šī sliežu ceļa izmantošana Latvijai un Lietuvai, kā arī Baltijas reģionam kopumā dotu daudz plašākas iespējas attīstīt tranzītbiznesa un loģistikas pakalpojumu nozares un palielināt to konkurētspēju. Arī tiekoties ar Saldus novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem Andris Bērziņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības un pasaules ekonomika ir lielu pārmaiņu priekšā, kādēļ Baltijas valstīm būtu jāveido daudz ciešāka ekonomiskā sadarbība ne tikai triju valstu mērogā, bet arī ar citām līdzās esošajām kaimiņvalstīm. Šāds atzinums izskanēja arī nesen notikušajā triju valstu prezidentu sanāksmē Varšavā.
Jau vizītes laikā Lietuvā 2012.gada 22.martā tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti Valsts prezidents uzsvēra jautājuma par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu šajā posmā nozīmi. Andris Bērziņš aicināja Lietuvas pusi pēc iespējas ātrāk atjaunot Lietuvas pusē demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Lietuvas prezidente sarunas laikā apliecināja gatavību šo jautājumu risināt.
Šī sliežu ceļa nozīme vairakkārt uzsvērta abu valstu augstāko amatpersonu vidū un par šo faktu sūdzības vairakkārt izteikuši arī Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kam tiek liegta iespēja izmantot ekonomiski izdevīgāku pārvadājumu maršrutu. Arī Latvijas Dzelzceļš cieš zaudējumus zaudējumus, jo Latvijas pusē ir spiests uzturēt 70 kilometru sliežu posmu Glūda-Reņģe, kur faktiski nevar tikt vestas tranzītkravas, jo Lietuvas pusē posms ir demontēts. Līdz ar to kravas uz Mažeiķiem tiek vestas pa 120 kilometru garāku ceļu caur Šauļiem un Višķiem.
2008.gada 5.septembrī Lietuvas puse vienpersoniski pieņēma lēmumu par sliežu demontāžu dzelzceļa līnijā Mažeiķi-Reņģe Lietuvas pusē (Latvijas Dzelzceļš par šo faktu ir saņēmusi tikai oficiālu telegrammu, ka tiks veikti posma remontdarbi). Lietuvas puse ir atsaukusies uz izpēti, kurai vajadzēja noslēgties 2010.gadā un kas kalpotu par pamatu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz turpmākajiem plāniem dzelzceļa savienojumos ar Latviju.
