Sarunas sākumā Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes pārstāvji īsi iepazīstināja Valsts prezidentu ar saviem priekšlikumiem iespējamajiem uzlabojumiem valdības makroekonomiskās politikas jomā un nodokļu administrēšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, kā arī veselības aprūpes sistēmā, ko valdībai plānots iesniegt nākamajā nedēļā, kad notiks 18. Augsta līmeņa Ārvalstu investoru tikšanās ar premjeri un ministriem. Tika pārrunāts arī progress un uzlabojumi jomās kopš pagājušā gada tikšanās. Andris Bērziņš augstu novērtēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtos konkrētos ieteikumus situācijas uzlabošanai un aicināja arī turpmāk būt tikpat aktīviem, piedāvājot praktiskus risinājumus.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka padome cenšas būt proaktīvs valdības partneris, kas piedāvā konstruktīvus risinājumus, lai uzlabotu kopīgo investīciju vidi Latvijā. Viņš atzīmēja, ka ārvalstu investori kā ieguldītāji ir spiesti pārvarēt tās pašas grūtības, ar ko saskaras arī visi Latvijas uzņēmēji. Īpašu uzmanību ārvalstu investori pievērsa maksātnespējas administratoru regulējuma turpmākai uzlabošanas nepieciešamībai, enerģētikas politikas ietekmei uz konkurētspēju, būvniecības jomas sakārtošanas iespējām un ēnu ekonomikas apjomam, kā arī dzelzceļa un ceļu infrastruktūras sliktajam stāvoklim, kas komersantiem Latvijā rada problēmas ar savu produkciju konkurēt starptautiski.
Sarunā Ārvalstu investoru padomes pārstāvji iezīmēja jaunu tendenci, kas tiek novērota dažādās Latvijas institūcijās un publiskājā komunikācijā – veidojas atšķirīga attieksme pret ārvalstu investīcijām un vietējās izcelsmes kapitālu, minot arī konkrētas nozares un gadījumus. Viņi norādīja, ka šī tendence neveicina atvērtību pret jauniem finanšu avotiem, investoru iecerēm un investīcijām kopumā. Valsts prezidents sacīja, ka dažāda attieksme pret uzņēmējiem nav pieļaujama, un izteica cerību, ka, neraugoties uz tuvojošos vēlēšanu iespaidu, ārvalstu investoriem ar šādām situācijām nākotnē nenāksies sastapties.
Ārvalstu investoru padomes valdes pārstāvji sarunā uzsvēra, ka Latvijas valdībai savā darbībā būtu jābūt ilgtermiņā noteiktākai – jāpieturas pie iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un apsolītā, tā ļaujot Latvijai arī ilgākā laika posmā saglabāt savu šībrīža konkurētspēju. Viņi uzsvēra, ka Latvijā uzlabojumi ir iespējami, ko pierāda krīzes laikā paveiktais, turklāt Latvijas kā nelielas valsts priekšrocības ļauj ļoti īsā laikā baudīt veiksmīgu pārmaiņu augļus. Diemžēl valdības un vēl biežāk ministru ļoti bieži labās apņemšanās izstrādātajos plānos netiek ieviestas, jo ministru nomaiņu laikā pastāv niecīga risinājumu pārmantojamība.
Ārvalstu investoru padomi Latvijā sarunā pārstāvēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un CEMEX Latvija valdes priekšsēdētājs Enrike Garsija (Enrique Alberto Garcia Morelos Zaragoza), SEB bankas valdes loceklis Gunārs Karlsons (Gunnar Carlsson), Fortum Latvija valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, PWC Latvia vadošā partnere un valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Lielbritānijas tirdzniecības palātas priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs (Cameron Greaves) Amerikas tirdzniecības palātas pārstāvis Ivars Slokenbergs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā biroja pārstāvji izpilddirektors Ģirts Greiškalns un direktore Linda Austere.
