Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka šādām diskusijām vēl nepieciešams turpinājums arī juristu vidē, savukārt lēmumam par Satversmes preambulas nepieciešamību jābūt politiskam – ideālā situācijā akceptētam no visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
KTK priekšsēdētājs informēja par šī brīža demokrātisko valstu konstitūcijām, kur lielākajā daļā valstu ir preambulas, tai skaitā abās pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā, kuras savas konstitūcijas pirms 20 gadiem izstrādāja un pieņēma no jauna. Šobrīd Latvija ir tikai viena no astoņām demokrātiskām valstīm, kuru pamatlikumā nav preambulas. Vienlaikus E. Levits uzsvēra, ka preambula pati par sevi neatrisinās visas juridiskās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Latvija, bet primāri dos savu pienesumu valstiskuma definēšanā, stiprinās valstisko apziņu.
„Jau diskusija vien liks cilvēkiem pārdomāt, kas ir šī valsts. Vienlaikus preambulai jābūt pietiekami fleksiblai – uz nākotni vērstai,” piebilda KTK priekšsēdētājs.
Valsts prezidents un E.Levits sarunā pieskārās arī Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesisko attiecību modeļa problemātikai, kas mazām valstīm liek daudz rūpīgāk pievērsties likumdošanas kapacitātes stiprināšanai, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.
Sarunas noslēgumā E.Levits darīja zināmu komisijas šī gada darba plānu, kurā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem būs ziņojuma sagatavošana par profesionāla, efektīva un maza civildienesta izveidošanas iespējām Latvijā, kas varētu kļūt par diskusijas pamatu turpmākai virzībai uz šo mērķi. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šo ieceri un aicināja komisiju uzsākt darbu pie ziņojuma sagatavošanas pēc iespējas ātrākā laikā.
