Sarunas laikā M.Bičevskis iepazīstināja Valsts prezidentu ar Latvijas Komercbanku asociācijas redzējumu par finanšu sektora attīstību, investīciju ieplūšanas stimulēšanu Latvijā, kā arī ar iniciatīvām no asociācijas, kas veidotas sadarbībā ar Labklājības ministriju. Valsts prezidents pauda atbalstu M.Bičevska viedoklim par nepieciešamību Latvijas darbaspēka nodokļus harmonizēt ar Igaunijas un Lietuvas nodokļu politiku šajā jomā, lai nezaudētu konkurētspēju un neradītu papildus stimulus uzņēmumu pārreģistrācijai uz kaimiņvalstīm.
Vienlaikus tika pārrunāts jautājums par 2013.gadā paredzēto triju gadu budžeta cikla plānošanu, atzīstot, ka valdībai būtu jādod daudz stingrāki signāli gan par plāniem mazināt darbaspēka nodokļus šajā ciklā, gan par plāniem konkurētspējīga regulējuma veidošanai investīciju piesaistei.
Sarunā tika pievērsta uzmanība arī aizsākto strukturālo reformu tempam, kas šobrīd ir kļuvis lēnāks, īpaši vērtējot ekonomikas izaugsmes ciklu, kas ārējo ekonomisko faktoru ietekmēt var mazināties, ar ko Latvijai būtu jārēķinās.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja arī uz Latvijas Komercbanku asociācijas viedokli, ka, uzlabojot tiesu sistēmas efektivitāti, primāri jāvērš uzmanība uz tiesu izmaksām, procesu ātrumu un darbu piedziņas lietās. Tāpat viņš atzīmēja problēmas, kas pastāv maksātnespējas regulējumā. Kā uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgs aspekts tika minēta kredītbiroja veidošana, kas labi iecerēta, bet joprojām nav pabeigta.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents minēja, ka šobrīd ir īpaši būtiski turpināt valdības uzsāktās reformas, strādāt pie nodarbinātības situācijas uzlabošanas un NAP galīgas apstiprināšanas. Vienlaikus sarunas dalībnieki pauda vienotu uzskatu par to, ka aizsāktās un plānotās reformas augstākās izglītības jomā, par kurām iestājas nozares ministrs, ir nepieciešamas un pamatotas. Savukārt vērtējot diskusijas par NAP tapšanas gaitu, sarunā tika atzīts, ka tā moto „Tautsaimniecības izrāviens” ir pamatots un izprotams, vienlaikus sauklis par „zaļu Latviju” virknē uzņēmēju jau radījis satraukumu par iespējamiem ierobežojumiem un šķēršļiem uzņēmējdarbībai.
Izklāstot situāciju 2.līmeņa pensiju plānos, M.Bičevskis norādīja uz vairākām būtiskām tendencēm. Pirmkārt, gandrīz puse (48,3%) no visiem 2. līmeņa pensiju līdzekļiem ieguldīti Latvijā (kopā sastādot 460 miljonus latu). Otrkārt tika norādīts, ka populārākais ieguldījumu veids ir Latvijas valdības parāda vērtspapīri, bet Latvijas uzņēmumu akcijās ar biržas starpniecību investēts aptuveni pusmiljons latu. Kā būtiskākos šķēršļus pensiju līdzekļu lielākiem ieguldījumiem Latvijā viņš minēja zemo investoru aktivitātes līmeni, mazo akciju tirdzniecības apgrozījumu NASDAQ OMX Riga, kā arī brīvi tirgoto akciju nelielo kapitalizāciju.
Sarunā tika apspriesta arī pensiju 2.līmeņa efektivitāte un Mārtiņš Bičevskis iepazīstināja arī ar Latvijas Komercbanku asociācijas un Labklājības ministrijas ierosinājumu paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū. Izstrādātais informatīvais ziņojums paredz sekojošas iespējas: palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā no 5% līdz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem; dot iespēju palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā no 5% līdz 10%; kā arī dot plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās, lai sniegtu iespēju meža un lauksaimniecības zemju finansēšanas attīstībai.
