EK pārstāvniecības vadītāja uzsvēra, ka EK Latvijas pievienošanās gaitu eiro zonai vērtē ļoti pozitīvi, kas patiesi apliecinājis Latvijas labo sagatavotību šim nebūt ne vienkāršajam procesam.
„Lielākās bažas par eiro negatīvo ietekmi uz cenu kāpumu neattaisnojās, par ko liecina publiskotais cenu indekss, kas pieaudzis par tikai 0,4 %,” teica I.Šteinbuka.
Savukārt, pārrunājot jautājumus, kas skar fondu ieviešanas nākamajam plānošanas periodam gaitu saistībā ar vakar Ministru kabinetā apstiprināto darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. - 2020.gada plānošanas periodam, EK pārstāvniecības vadītāja īpaši vērsa uzmanību uz strukturālo reformu aktualitāti augstākajā izglītībā, kā arī nepieciešamību risināt jautājumus saistībā ar ilgstošo jauniešu bezdarbu Latvijā.
Valsts prezidents un EK pārstāvniecības vadītāja bija vienisprātis, ka jauniešu bezdarba problēmas risināšanā, kam ES atvēlējusi 63 miljonus eiro, daudz plašāk jāiesaista pašvaldības, kuras daudz labāk pārzina situāciju savas teritorijas mācību iestādēs un jauniešu nodarbinātības jautājumos.
Valsts prezidents un I.Šteinbuka vienojās arī turpmāk aktīvi apmainīties viedokļiem, lai apzinātu būtiskākos risināmos jautājumus un virzītos uz priekšu gan ar strukturālajām reformām, gan Eiropas fondu apguves plāniem.
