Vienlaikus sarunā tika skarti arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē sagatavošanas jautājumi, īpaši pievēršoties šī notikuma finanšu izdevumu daļai un tās atbilstībai konkrētiem pasākumiem, uz kuras nepietiekami detalizēto skaidrojumu Valsts prezidents jau vairakkārt ir publiski vērsis uzmanību.
Izklāstot nesen notikušo darba vizīti Krievijā, ārlietu ministrs atzina, ka tā bijusi ļoti veiksmīga un apliecinājusi, ka abām valstīm ir vēlme konstruktīvi sadarboties jau šobrīd, saredzot iespējas paplašināt sadarbību, tai skaitā, Ziemeļu tranzīta koridora ietvaros, kas jau veiksmīgi notiek šobrīd. Kā piemērs valstu attiecību pozitīvas attīstības tendencei ir ministra vizītes laikā notikusī starpvaldību komisijas sēde, kas norisinājusies ļoti rezultatīvi, bet nākamā sēde plānota Latvijā, 2014.gada vasarā. Arī tikšanās ar Ķīnas valdības vadītāju ārlietu ministram ir viesusi pārliecību, ka Ķīna ir apņēmības pilna sadarboties ar Latviju tieši loģistikas jomā, īpaši izrādot interesi par Latvijas ostām un savu preču tranzītu caur tām. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja ministra sniegto informāciju un pauda atbalstu arī turpmākajām aktivitātēm sadarbības paplašināšanā ar abām minētajām valstīm.
Pārrunājot Latvijas prezidentūras ES padomē sagatavošanās gaitu un plānotos izdevumus, ārlietu ministra atzina, ka galvenā to daļa tiks novirzīta ārlietās strādājošo profesionāļu atalgošanai un ārlietu dienesta stiprināšanai, ko Valsts prezidents novērtēja atzinīgi. Tomēr Andris Bērziņš aicināja ministru diskusiju par izdevumu daļu un samita saturisko pusi turpināt arī pēc Jaunā gada: „Es sagaidu visu prezidentūras laikā darāmo darbu sarakstu ar to pamatojumu un izklāstu, kas būtu saprotami skaidrots un uztverams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ne tikai profesionāļiem un ierēdņiem.”
