Valsts prezidents un zemkopības ministrs bija vienisprātis, ka EK priekšlikums tiešo maksājumu jomā nenodrošinās taisnīgu, vienlīdzīgu un godīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem pēc 2013.gada. Faktiski šis priekšlikums nozīmē, ka Latvija 2020.gadā saņems trīs reizes mazāku maksājumu par hektāru nekā atsevišķas citas ES dalībvalstis, kas nav pieļaujami. Ja tiktu īstenots šāds EK priekšlikums tiešo maksājumu izlīdzināšanā, tad Latvija ES valstu vidējo līmeni varētu sasniegt tikai ap 2034.gadu.
Valsts prezidents Briseles vizītes laikā, tiekoties ar ES augstākajām amatpersonām, uzsvērs, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, IKP uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai, jo šī brīža EK un arī nākotnes plānos joprojām tiešo maksājumu sistēma tiek balstīta uz novecojošiem, neaktuāliem un reālo situāciju neraksturojošiem kritērijiem un rādītājiem (1997.-1999.gads).
Tāpat Valsts prezidents paudīs viedokli, ka jaunajai tiešo maksājumu sistēmai jāstājas spēkā ar 2014.gadu bez pārejas periodiem. Tāpat Latvijai šobrīd nav pieņemams EK priekšlikums, ka no katras dalībvalsts tiešo maksājumu aploksnes 30% finansējuma būtu obligāti jānovirza pasākumiem, kas saistīti ar dabas resursiem un vidi.
