Sarunā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas tika skarti arī jautājumi, kas saistās ar medikamentu un citu medicīnas preču iepirkumu iespējām visam Baltijas reģionam vai pat plašākai valstu grupai, tādējādi ievērojami samazinot iepirkumu izmaksas. Vienlaikus Andris Bērziņš interesējās par kompensējamo medikamentu izmaksām C hepatīta diagnozes, onkoloģijas slimniekiem un citām līdzvērtīgām slimnieku grupām.
Valsts prezidents uzsvēra, ka valstu kopīga rīcība iepirkumos ir viens no iespējamajiem risinājumiem izdevumu samazināšanai veselības aprūpē, kam piekrita arī ministre, uzsverot, ka jau šobrīd pirmo reizi tiek veikts kopīgs vakcīnu iepirkums Baltijas valstīm, bet nākotnē par šādām sadarbības iespējām interesi izrādījušas gan Dānija, gan Norvēģija. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādu soli.
Pārrunājot nākamā gada budžeta plānus, veselības ministre atbildēja, ka par kompensējamo medikamentu valsts finansētās daļas procentuālās proporcijas palielināšanu C hepatīta slimniekiem jau ir iestājusies šī gada budžeta plānos, palielinot kompensējamo daļu no 50% uz 75%. „Mēs nopietni domāsim par iespēju palielināt vēl, bet vienlaikus jāatzīst, ka nevaram izdalīt vienu slimnieku grupu iepretim citām smagām diagnozēm,” piebilda I.Circene.
Turpinot izklāstu par nākamā gada budžeta plāniem veselības aprūpē, veselības ministre īpaši uzsvēra plānoto papildus finansējumus dienas stacionāra pakalpojumiem par 15%, kā arī speciālistu konsultācijām par 11%, kā arī diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu pieejamībai attiecīgi par 9% un 15%. Vienlaikus veselības ministre uzsvēra, ka šobrīd budžeta projektā ieplānotais atalgojuma palielinājuma apmērs veselības aprūpes darbiniekiem par 5%, kas sastāda 11,5 miljonus latu, faktiski ir nepietiekams un tādējādi var prognozēt, ka turpināsies mediķu (īpaši medmāsu) aizplūšana uz citām valstīm. Kopumā būtu nepieciešami nepilni 50 miljoni latu, lai medicīnas darbiniekiem paaugstinātu algas par 20% un sasniegtu pirmskrīzes līmeni atalgojuma ziņā. Valsts prezidents pauda atbalstu šim ministres viedoklim un apsolīja to aizstāvēt gan sarunās ar valdības vadītāju, gan citās diskusijās.
I.Circene iepazīstināja Valsts prezidentu ar koncepciju ilgtspējīgai veselības aprūpes finansēšanas izveidei, kas jau izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Proti, tā paredz veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu, nosakot atsevišķu veselības nodokli, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli (5% apmērā no IIN) un nepalielinot nodokļu slogu. Ministre uzsvēra, ka tā būtu iespēja izveidot nodokļa aprēķināšanas fakta sasaisti ar tiesībām uz plānveida veselības aprūpi. Vienlaikus veselības aprūpes minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšana un medikamentu kompensācija diagnozēm, kam tas noteikts 100% apmērā, pienāktos visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta. Savukārt valsts apdrošināto iedzīvotāju grupās ietilptu bērni līdz 18 gadiem, pensionāri, invalīdi, bezdarbnieki, kā arī citas pielīdzinātās grupas.
Sarunas izskaņā abas amatpersonas pārrunāja Latvijas iedzīvotājiem garantētās neatliekamās palīdzības saņemšanas iespējas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas pieejamas, izmantojot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kura visām ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kā arī Šveices Konfederācijai ir kopīgs dokuments un apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts garantētu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Eiropas veselības apdrošināšanas kartes saņemšana ir bezmaksas un tās derīguma termiņš ir trīs gadus.
