Valsts prezidents uzsvēra, ka neviena no organizācijām, kas viesojās Rīgas pilī, neizteica kategoriskus iebildumus pret iespējām meklēt izlīguma pamatus starp abās frontes pusēs karojušajiem, kā arī pauda pārliecību, ka izlīgumu būs iespējams panākt, kaut arī process nebūs ne viegls, ne ātrs. „Mans uzstādījums šajās sarunās bija tikai viens: mums ir jārod kopsaucējs ar skatu nākotnē un visvairāk tas ir nepieciešams nākamajām paaudzēm. Ja gribam dzīvot drošā un savstarpēji tolerantā sabiedrībā, tad cita ceļa nav. Tas ir Latvijas nākotnes jautājums,” atzina Andris Bērziņš.
Sarunas gaitā Valsts prezidents vairakkārt uzsvēra, ka pēc notikušā sarunu raunda Rīgas pilī Saeimas atbildīgajai komisijai ir jāmeklē tādi risinājumi gan politiskos dokumentos, gan konkrētos likumdošanas aktos, kas būtu cilvēcīgi pieņemami un atbalstāmi abām pusēm. „Esmu drošs, ka jūs spēsiet vienoties, jo pamats lēmumiem esat jūs. Es vienmēr būšu gatavs sadarboties un tikties, diskutēt un atbalstīt. Tas, kādus dokumentus jūs virzīsiet, ir jūsu ziņā,” bilda Valsts prezidents un vērsa īpašu uzmanību uz daudzo sociālo problēmu risināšanas nepieciešamību tiem kara dalībniekiem, kuru materiālā situācija un sociālā aprūpe nereti ir vairāk nekā kritiska.
Visi Saeimas komisijas deputāti izteica lielu pateicību Valsts prezidentam par aizsākto darbību sabiedrības saliedēšanas meklējumos, vienlaikus uzsverot, ka ir gatavi pārņemt šī procesa stafeti un turpināt darbu pie reālu dokumentu izstrādāšanas Saeimas rudens sesijā.
„No komisijas puses raugoties es redzu, ka galvenais ir labā griba, jo visu dzīvi nevar plānot tikai politiskās kategorijās vien. Primāri svarīgs ir vispārīgs politisks dokuments, par ko būtu jāvienojas komisijai un tad arī Saeimai. Līdztekus tam ir jāseko konkrētiem likumprojektiem, kas risina kara dalībnieku statusu un ar to saistītos jautājumus,” teica komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nav atbildīga par karu, kurā tika ierauti šīs paaudzes tēvi un vectēvi. „Tomē Latvijai ir jāvar uzņemties atbildība un rūpes par tiem vecajiem cilvēkiem, kam šobrīd tas ir izšķirīgi nepieciešams,” teica I.Latkovskis.
Diskutējot par kritušo karavīru piemiņas dienām, Valsts prezidents deputātiem atzina, ka tieši 11.novembrim laika gaitā būtu jākļūst par visu Latvijas nākotnes vārdā kritušo karavīru piemiņas datumu, savukārt, pret 16.martu un 9.maiju būtu jāizturas kā pret dažādās frontes pusēs karojušo kritušo biedru piemiņas un atceres pasākumiem, neiesaistot tajos politiskas idejas vai aktivitātes. „Tikai tad politiskā bāze, kas tiek mērķtiecīgi veidota ap šiem pasākumiem, pazudīs uz visiem laikiem. Un tas ir mūsu visu uzdevums,” atzina Valsts prezidents.
