Sarunas gaitā notika viedokļu apmaiņa par jautājumiem, kas skar Lisabonas līguma izmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības valstu finanšu sistēmas stabilizācijas uzdevumiem, maijā gaidāmo NATO dalībvalstu samitu Čikāgā un Latvijas prioritātes šajā forumā, kā arī būtiskākās starptautiskās aktualitātes, kam būs liela ietekme uz Eiropas un pasaules ekonomisko un politisko dienaskārtību tuvākajos gados. Tai skaitā, ASV lēmumu par aizsardzības budžeta izdevumu samazināšanu nākamo desmit gadu laikā līdz pat līmenim pirms kara Afganistānā, kas kopumā var sastādīt līdz pat 450 miljardiem ASV dolāru.
Valsts prezidents, vērtējot minētos jautājumus uzsvēra, ka ASV paziņojums par budžeta izdevumu samazināšanu militārām vajadzībām, atstās arī nopietnu iespaidu uz Eiropas Savienību un tās ekonomisko attīstību nākotnē: „Faktiski šī ir pirmā izlēmīgā rīcība pasaules krīzes kontekstā, ar kādu gan Eiropas Savienība pagaidām nevar lepoties. Tieši tādēļ Latvijai ir jāatbalsta grozījumi Lisabonas līgumā, kas paredz finanšu stabilizācijas sistēmas izveidošanu Eiropas Savienībā, jo mūsu nacionālās intereses saskan ar stipru Eiropas Savienību nākotnē. Mums ir jāpauž pārliecinošs atbalsts šādam virzienam.” Valsts prezidents pauda aicinājumu un pārliecību par to, ka Saeima Lisabonas līguma izmaiņu atbalstā demonstrēs vienotu pozīciju.
Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar lauksaimniecības tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem nākamajā ES finanšu perspektīvā, enerģētikas un infrastruktūras attīstības projektus Baltijas valstīs, kā arī Austrumu partnerības galvenos uzdevumus un mērķus tuvākajam laika posmam. Valsts prezidents un komisijas deputāti vienojās, ka turpmāk tikšanās tiks organizētas pirms Latvijai būtiskiem ārpolitiskiem lēmumiem un notikumiem, kā piemēram, pirms gaidāmā NATO samita maijā.
