Egils Levits
Valsts prezidents un Rektoru padome atzinīgi vērtē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas paveikto darbā pie Augstskolu likuma grozījumiem

1. martā Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Rektoru padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu un ģenerālsekretāru Jāni Bernātu, lai pārrunātu aktualitātes augstākās izglītības jomā.

Valsts prezidents vēlējās uzzināt Rektoru padomes viedokli par Augstskolu likuma grozījumiem, kas 24. februārī guva atbalstu Saeimas otrajā lasījumā. Grozījumi paredz augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu un jaunu augstskolu tipoloģiju.

R. Muktupāvela izteica atzinību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par ieguldīto darbu pie Augstskolu likuma grozījumiem. Īpaši augsti no Rektoru padomes puses tiek vērtēta nozares iesaistīšana grozījumu izstrādes laikā.

Arī Valsts prezidents bija vienisprātis ar R. Muktupāvelu par komisijas veikumu un norādīja, ka ar Augstskolu likuma grozījumiem tiek panāktas lielas pārmaiņas augstskolu pārvaldībā. Taču vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka ir būtiski jāmaina arī zinātnes loma augstākajā izglītībā. Pēc E. Levita domām, augstākās izglītības reformai pēc Augstskolu likuma pieņemšanas plūstoši jāpāriet nākamajā fāzē – Augstākās izglītības un zinātnes likuma izstrādē, un ar to nevar vilcināties.

Diskutējot ar Rektoru padomes vadību par augstskolu pārvaldības modeli, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību uz trešo lasījumu rūpīgi un detalizēti izdiskutēt jautājumus par augstskolu padomēm, domājot gan par padomju locekļu atlases kritērijiem, gan institūcijas funkcijām.

Pārrunājot citas nozares aktualitātes, J. Bernāts pauda Rektoru padomes uzskatus par nepieciešamību lielāku Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu daļu novirzīt zinātnē un pētniecībā, kas, no valsts attīstības viedokļa raugoties, būtu stratēģiska rīcība ilgtermiņā. Pēc J. Bernāta domām, īstermiņa plāniem ir jāizmanto valsts budžeta līdzekļi, bet Eiropas Savienības fondu finansējums ir jāinvestē ilgtspējīgos projektos.

Savukārt Rektoru padomes priekšsēdētāja ieskicēja COVID-19 krīzes radītās sekas augstākās izglītības jomā. R. Muktupāvela minēja papildu izdevumus, kas augstskolām radušies, gan attālināto studiju nodrošināšanai, gan tik praktisku problēmu risināšanai kā akadēmiskā mācību gada iespējams pagarinājums tādām studiju programmām kā aktiermāksla un dejas, kas nevar pilnvērtīgi notikt tiešsaistes režīmā.

R. Muktupāvela pateicās Valsts prezidentam par izrādīto atbalstu zinātnei, pētniecībai un izglītībai un izteica E. Levitam aicinājumu piedalīties kādā no Rektoru padomes sēdēm.